Sems Altmans uzskata, ka superinteliģence ir klāt, un izsaka trīs drosmīgas prognozes par mākslīgā intelekta un robotikas nākotni.
Superinteliģence jau pērn ir bijis aktuāls temats OpenAI izpilddirektoram Semam Altmanam, turklāt šogad viņš paziņoja, ka tas ir viņa uzņēmuma nākamais mērķis. Tomēr tas nav viss.
Vakar publicētā bloga ierakstā plaši izklāstija savu nākotnes redzējumu. Vienlaikus viņš atklāja, ka mākslīgais vispārējais intelekts (AGI) jeb superinteliģence tagad ir neizbēgama un drīzumā mainīs pasauli.
Altmans, šķiet, centās uzsvērt, ka mākslīgā intelekta attīstība ir drīzāk maiga līkne, nevis straujš paātrinājums. Viņš lēsa, ka šobrīd mēs jau esam “aiz notikumu horizonta” un “kad pēc dažiem gadu desmitiem atskatīsimies atpakaļ, pakāpeniskās pārmaiņas būs kļuvušas par kaut ko lielu”.
“Raugoties no relatīvisma perspektīvas, singularitāte notiek pamazām,” raksta Altmans, “un saplūšana notiek lēni. Mēs kāpjam pa eksponenciālā tehnoloģiskā progresa garo loku; skatoties uz priekšu, tas vienmēr izskatās vertikāls, bet, atskatoties atpakaļ, – plakans, taču tā ir viena vienmērīga līkne.”
Tomēr, pat ar lēnu attīstības ātrumu, Altmans ir pārliecināts, ka esam ceļā uz AGI, un prognozē trīs veidus, kā tas ietekmēs nākotni.
Robotika
Altmanu īpaši interesē robotikas loma nākotnē:
“2025. gadā ir parādījušies aģenti, kas spēj veikt reālu kognitīvu darbu. Datorkoda rakstīšana nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk. 2026. gadā, visticamāk, parādīsies sistēmas, kas spēs izdomāt jaunas atziņas. 2027. gadā, iespējams, parādīsies roboti, kas spēs veikt uzdevumus reālajā pasaulē.”
Lai veiktu reālus uzdevumus pasaulē, kā to iedomājas Altmans, robotiem būtu jābūt humanoīdiem. Galu galā mūsu pasaule ir veidota tā, lai to izmantotu cilvēki.
“…roboti, kas var konstruēt citus robotus… nav tik tālu. Ja pirmais miljons humanoīdu robotu mums būs jāizgatavo vecmodīgā veidā, bet pēc tam tie varēs vadīt visu piegādes ķēdi (..), lai uzbūvētu vēl vairāk robotu, kas varēs uzbūvēt vēl vairāk mikroshēmu ražošanas iekārtu, datu centru u. c., tad progresa temps acīmredzot būs pavisam cits.”
Zaudēs darba vietas, bet iegūs iespējas
Altmans saka, ka sabiedrībai būs jāmainās, lai pielāgotos mākslīgajam intelektam. No vienas puses, cilvēki zaudēs darbavietas, bet no otras – iegūs jaunas iespējas:
“Tehnoloģiskā progresa temps turpinās paātrināties, un arī turpmāk cilvēki spēs pielāgoties gandrīz visam. Būs ļoti smagas daļas, piemēram, veselas darba vietu klases izzudīs, bet, no otras puses, pasaule kļūs tik ļoti bagāta tik ātri, ka mēs varēsim nopietni pievērsties jaunām politikas idejām, ko nekad agrāk nevarējām īstenot.”
Altmans, šķiet, līdzsvaro mainīgo darba vietu ainavu ar jaunajām iespējām, ko pavērs superinteliģence:
“Iespējams, mēs no augstas enerģijas fizikas risinājuma vienā gadā pāriesim uz kosmosa kolonizācijas uzsākšanu nākamajā gadā; vai no nozīmīga atklājuma materiālzinātnē vienā gadā uz patiesu augstas joslas platuma smadzeņu-datora saskarni nākamajā gadā.”
Superinteliģence būs lēta un pieejama visiem
Altmana vīzijā par nākotni superinteliģence būs lēta un plaši pieejama. Raksturojot labāko gaidāmo rezultāto, Altmans vispirms ierosina atrisināt “saskaņošanas problēmu”, kas nozīmē panākt, lai “mākslīgā intelekta sistēmas mācītos un darbotos tā, lai ilgtermiņā sasniegtu to, ko mēs kopīgi patiešām vēlamies”.
“Tad jākoncentrējas uz to, lai superinteliģenci padarītu lētu, plaši pieejamu un ne pārāk koncentrētu pie kāda cilvēka, uzņēmuma vai valsts… Ļoti svarīgi šķiet dot lietotājiem lielu brīvību, ievērojot plašas robežas, par kurām sabiedrībai ir jālemj.”
Viņš tuprināja: “Jo ātrāk pasaule varēs sākt sarunu par to, kādas ir šīs plašās robežas un kā mēs definējam kolektīvo saskaņošanu, jo labāk.”
Futūristiska utopija
Altmana savu vīziju par superinteliģenci pasniedz kā faktu, kā neizbēgamu notikumu atšķetinājumu, tomēr šis attīstības plāns varētu būt futūristiska utopija.
Altmana redzējums krasi kontrastē ar nesen Apple publicēto dokumentu, kurā izteikts pieņēmums, ka mēs esam daudz tālāk no AGI sasniegšanas, nekā daudzi mākslīgā intelekta aizstāvji vēlētos.
Apple jaunajā pētījumā “The illusion of thinking” (“Domāšanas ilūzija”) teikts, ka, “neskatoties uz to sarežģītajiem pašrefleksijas mehānismiem, kas apgūti, izmantojot pastiprinājuma mācīšanos, šie modeļi nespēj attīstīt vispārināmas problēmu risināšanas spējas plānošanas uzdevumu risināšanai, un to veiktspēja sabrūk līdz nullei, pārsniedzot noteiktu sarežģītības slieksni”.
Pētījums tika veikts ar lieliem domāšanas modeļiem (LDM), piemēram, OpenAI o1/o3 modeļiem un Claude 3.7 Sonnet Thinking.
“Īpaši satraucošs ir pretēji intuīcijai domāšanas intensitātes samazinājums, problēmām tuvojoties kritiskajai sarežģītībai, kas liecina par LDM raksturīgu skaitļošanas mērogošanas robežu. “, teikts rakstā.
Turpretī Altmans ir pārliecināts, ka “intelekts, kas ir pārāk lēts, lai to mērītu, ir labi sasniedzams. Tas var izklausīties traki, bet, ja mēs teiktu, ka 2020. gadā mēs būsim tur, kur esam šodien, tas droši vien izklausītos trakāk nekā mūsu pašreizējās prognozes par 2030. gadu”.
Kā jau tas notiek ar visām prognozēm par nākotni, agrāk vai vēlāk mēs uzzināsim, vai Altmanam utopiskās prognozes izrādīsies patiesas.
Avots: TechRadar
