Pekinas pusmaratons šogad kļuva par ko vairāk kā maratonu, jo cilvēkiem līdzās skrēja roboti, un rezultāti bija iespaidīgi.
Šķiet, ka mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība vairs neliek saraut uzacis, tomēr katru nedaļu esam pārsteigti par ko jaunu. Šoreiz uzmanības centrā ir Ķīnā notikušais pusmaratons, kur cilvēkiem blakus skrējās arī roboti.
Sacensībās, kas norisinājās Beijing E-Town Half Marathon ietvaros, humanoīdie roboti veiksmīgi mēroja visu distanci. Tomēr tas nav iespaidīgākais – viņi maratonā plūca arī uzvaras laurus.
Uzvarētājs, ko izstrādāja Honor, 21 kilometru distanci finišēja 50 minūtēs un 26 sekundēs. Tas ir ātrāk nekā pasaules rekords, ko nesen uzstādīja Džeikops Kiplimo. Vēl pirms gada šis rezultāts būtu pilnīga utopija.
Pērn lielākā daļa robotu pat nebūtu spējuši pabeigt šo distanci, bet šogad gandrīz puse no dalībniekiem skrēja autonomi, bez attālinātas vadības. Tas nozīmē, ka roboti paši spēja orientēties trasē, pielāgot kustību un saglabāt stabilitāti uz dažādiem segumiem.
Sacensībās šogad piedalījās vairāk nekā 100 komandu, salīdzinot ar aptuveni 20 gadu iepriekš. Turklāt runa nav tikai par lielāku komandu skaitu, bet arī nenoliedzamu snieguma uzlabojumu. Roboti demonstrēja stabilāku gaitu, labāku līdzsvaru un ievērojami augstāku ātrumu.
Uzvarējušais robots tika izstrādāts vien gada laikā, un tā konstrukcija atdarināja profesionālu skrējēju biomehāniku. Kājas garums tika pielāgots elitāra sportista proporcijām, savukārt dzesēšanas sistēma aizgūta no viedtālruņu tehnoloģijām.
Cilvēks pret mašīnu – jauns līdzsvars
Lai izvairītos no sadursmēm, cilvēki un roboti skrēja paralēlās trasēs. Tomēr salīdzinājums bija neizbēgams. Daži roboti finišēja vairāk nekā desmit minūtes ātrāk nekā labākie cilvēku skrējēji.
Tas nenozīmē, ka roboti jau ir pārāki visos aspektos. To kustības joprojām ir mehāniskas, un pielāgošanās neparedzētām situācijām ir ierobežota. Taču ātrums un izturība šajā konkrētajā disciplīnā liecina par būtisku tehnoloģisko izrāvienu.
Svarīgākais šeit nav pats skrējiens, bet gan tas, ko tas simbolizē. Ja robots spēj skriet ātrāk par cilvēku, tas nozīmē, ka uzlabojas arī citas sistēmas, piemēram, stabilitāte, energoefektivitāte, materiālu izturība.
Tomēr iespaidīgo skriešanas sniegumu nevar attiecināt uz visu. Eksperti uzsver, ka humanoīdie roboti vēl nav gatavi plašai izmantošanai rūpniecībā. Ražošanā nepieciešama smalka motorika, spēja uztvert vidi un pieņemt lēmumus sarežģītās situācijās. Šajās jomās cilvēks joprojām saglabā pārsvaru.
Neskatoties uz to, maratona eksperimenti palīdz attīstīt tehnoloģijas, kas vēlāk var tikt izmantotas reālās situācijās. Uzlabota kustību kontrole var noderēt bīstamu darbu veikšanā, savukārt efektīvāka dzesēšana un enerģijas pārvaldība var ietekmēt visu robotikas nozari.
Loģiski ir arī tas, ka maratons norisinājaš Ķīnā, jo valsts šobrīd ļoti mērķtiecīgi investē humanoīdo robotu izstrādē. Valsts atbalsta programmas un infrastruktūras projekti veicina strauju progresu, ko šādas sacensības padara redzamu plašākai sabiedrībai.
Pusmaratons Pekinā vairs nav tikai sporta pasākums. Tagad tas kalpo par skatuvi, uz kuras redzams, cik ātri patiesībā attīstās mākslīgais intelekts un robotika.
Šobrīd humanoīdie roboti vēl ir eksperimentālā stadijā, bet to attīstības temps liek domāt, ka tuvākajā nākotnē tie kļūs par ikdienas realitāti. Jautājums vairs nav par “vai”, bet gan “cik ātri”.
Avots: Reuters
