Bankas ir brīdinājušas par lielu krāpšanu pieaugumu 2022. gadā, kas lielākoties notiek tiešsaistē.
Barclays banka BBC ziņu portālam ziņoja, ka 77% krāpšanu notiek sociālajos medijos, tiešsaistes tirdzniecības vietās un iepazīšanās aplikācijās.
TSB banka ziņo, ka krāpšanu galvenie noziegumi saistās ar uzdošanos par citu personu, nepatiesu investīciju brokeri un neeksistējošu produktu pārdošanu.
Noziegumi saistībā ar uzdošanos par citu personu Whatsapp platformā pēdējā gada laikā ir trīskāršojušies, bet viltus pārdošanas produkti “Facebook marketplace” ir dubultojušies.
Šīs abas platformas pieder Meta, par ko tā ir izpelnījusies lielu kritiku, jo prognozē, ka šis krāpšanas gadījumu skaits varētu palielināties. Uz ko Meta preses pārstāvis BBC sacīja, ka šāda mēroga krāpšana ir visas tiešsaistes industrijas problēma. “Krāpnieki izmanto arvien sarežģītākas metodes, lai izkrāptu naudu no cilvēkiem dažādos veidos, tostarp e-pastā, īsziņās un arī bezsaistē (offline),” piebilda Meta preses pārstāvis.
“Mēs nevēlamies, lai kāds kļūtu par upuri krāpšanas noziedzniekiem, tāpēc mūsu platformās ir sistēmas, kas bloķē krāpnieciskas darbības. Finanšu pakalpojumu reklāmdevējiem tagad jābūt FCA (Financial conduct Authority) autorizētiem, un mēs rīkojam patērētāju informēšanas kampaņas par to, kā pamanīt krāpniecisku rīcību no citiem lietotājiem.”
Krāpšanas novērošanas eksperti uzskata, ka lielākā atbildība šiem daudzajiem krāpšanas gadījumiem ir jāuzņemas sociālo mediju platformām. Tās ļaujot jebkuram ievietot reklāmu savās vietnēs, kuras ļoti bieži ir ar krāpnieciskiem nodomiem. Par sliktu piemēru tiek piesaukts “Facebook marketplace”, kur no neīstiem lietotāju profiliem tiek pārdota neeksistējoša prece.
Bankas ziņo, ka bieži tās nav tiesiskas izkrāpto naudas summu atgriezt konkrētajam klientam, tapēc tās aicina lietotājiem būt sevišķi uzmanīgiem darbojoties interneta vidē. Bankas aicina izvērtēt jebkuru pirkumu internetā, kā arī kritiski skatīties brīžos, kad jānorāda kredītkartes vai personīga informācija.
Avots: BBC
