Visi visur runā par Chat Control. No bažām par privātumu uz jokiem par atgriešanos pie vēstulēm, šķiet, ka nevienam nav skaidrs, ko paredz likumprojekts.
Eiropas Savienībā (ES) atkal uzvirmojušas asas diskusijas par tā dēvēto Chat Control likumprojektu – vienu no pretrunīgākajām digitālās politikas iniciatīvām pēdējo gadu laikā. Šoreiz ažiotāža ir ar patiesi labu iemeslu.
Daļa cilvēku uzskata, ka likumprojekts ir nepieciešams, lai izskaustu bērnu seksuālo izmantošanu internetā. Tomēr vairums apšauba, ka aiz likumprojekta slēpjas cēls mērķis. Lērums izsaka bažas, ka ar Chat Control Eiropas iedzīvotāji tiks pakļauti masveida saziņas uzraudzībai.
Un šonedēļ Eiropas Parlaments ir spēruši soli tuvāk likumprojekta realizēšanai, atbalstot pagaidu noteikumu atjaunošanu, kas ļauj tehnoloģiju uzņēmumiem brīvprātīgi meklēt un dzēst bērnu seksuālās izmantošanas materiālus savās platformās.
Vienlaikus deputāti nobalsoja par būtisku izņēmumu – pilnībā šifrēta saziņa, piemēram, WhatsApp, Signal un Telegram, pagaidām netiks pakļauta obligātai satura skenēšanai. Tomēr diskusijas nav beigušās. Tās kļūst arvien karstākas.
Kas īsti ir Chat Control?
Ar nosaukumu Chat Control tiek apzīmēta Eiropas Komisijas 2022. gadā iesniegtā regula, kuras mērķis ir apkarot bērnu seksuālu izmantošanu internetā (CSAM – Child Sexual Abuse Material).
Likumprojekts paredzētu, ka digitālajām platformām noteiktos gadījumos būtu pienākums:
- atklāt jau zināmus bērnu seksuālās izmantošanas attēlus un video;
- identificēt līdz šim nezināmus materiālus;
- atpazīt iespējamu bērnu pavedināšanu jeb grooming sarakstēs;
- ziņot par atrasto Eiropas kompetentajām iestādēm.
Tas attiektos uz sociālajiem medijiem, mākoņkrātuvēm, e-pasta pakalpojumiem, ziņapmaiņas lietotnēm un citiem saziņas pakalpojumiem.
Tieši pēdējais punkts izraisījis vislielāko pretestību.
Kāpēc šis jautājums ir tik strīdīgs?
Līdz šim lielākā daļa platformu, piemēram, Google, Meta un Microsoft, bērnu seksuālās izmantošanas saturu varēja apkarot brīvprātīgi. To pieļāva pagaidu izņēmums no ES privātuma regulējuma, kas bija spēkā kopš 2021. gada.
Kad šis regulējums beidzās, ES bija jālemj, ko darīt tālāk.
Eiropas Komisija vēlējās ieviest pastāvīgu regulējumu, kas atsevišķos gadījumos ļautu iestādēm pieprasīt platformām skenēt lietotāju profilus. Kritiķi nekavējoties norādīja, ka tas faktiski nozīmētu visu lietotāju saziņas pārbaudi.
Vislielākās bažas radīja iespēja, ka prasības nākotnē varētu attiekties arī uz pilnībā šifrētām ziņapmaiņas lietotnēm.
Šifrēšana nodrošina, ka ziņojumu var izlasīt tikai sūtītājs un saņēmējs. Pat pakalpojuma sniedzējs šo saturu neredz. Lai veiktu satura pārbaudi, šādu aizsardzību nāktos daļēji apiet vai vājināt.
Tieši tāpēc privātuma aizstāvji uzskata, ka Chat Control var kļūt par precedentu daudz plašākai digitālajai uzraudzībai.
Kas notika šonedēļ?
Eiropas Parlaments atbalstīja pagaidu noteikumu atjaunošanu, kas ļauj uzņēmumiem arī turpmāk brīvprātīgi meklēt un ziņot par bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem. Taču vienlaikus deputāti pieņēma grozījumu, kas skaidri pasargā pilnībā šifrētu saziņu no obligātas skenēšanas.
Tas nozīmē, ka tādas lietotnes kā WhatsApp, Signal un Telegram pagaidām netiks piespiestas pārbaudīt lietotāju privātās sarakstes.
Eiropas Parlamenta deputāte Markēta Gregorova (Markéta Gregorová) no Čehijas Pirātu partijas pēc balsojuma norādīja, ka šifrēšanas aizsardzība bija viena no galvenajām prioritātēm. Vienlaikus viņa pauda vilšanos, ka, par spīti pretestībai, no brīvprātīgas masveida satura skenēšanas neviens nav atkāpies.
Tagad lēmums būs jāpieņem arī ES dalībvalstīm.
Ko saka tehnoloģiju uzņēmumi?
Pret sākotnējām Chat Control versijām kategoriski iestājās gan Signal, gan WhatsApp, gan Proton, gan vairāki citi uzņēmumi. Signal vadītāja Meredita Viteikere (Meredith Whittaker) vairākkārt paziņojusi, ka uzņēmums drīzāk pamestu Eiropas tirgu, nekā pieļautu pilnīgas šifrēšanas kompromitēšanu.
Arī WhatsApp vadība iepriekš norādījusi, ka klienta ierīcē veikta ziņojumu skenēšana būtībā ir tas pats, kas visu lietotāju privātās sarakstes pārbaude.
Savukārt Eiropas Komisija uzsver, ka tās mērķis nav aizliegt šifrēšanu, bet gan rast tehnisku risinājumu, kas vienlaikus pasargātu gan bērnus, gan privātumu. Tieši šis līdzsvars līdz šim izrādījies gandrīz neiespējams.
Vai tas nozīmē, ka Eiropa lasīs Tavas sarakstes?
Īsā atbilde – nē. Vismaz pagaidām. Patlaban nav pieņemts likums, kas dotu tiesības ES lasīt visu tās iedzīvotāju ziņojumus.
Taču diskusijas tuvākajā laikā nerimsies, kur nu vēl beigsies. Vairākas dalībvalstis joprojām vēlas plašākas iespējas cīnīties pret bērnu seksuālās izmantošanas materiāliem, savukārt privātuma organizācijas uzstāj, ka jebkāda obligāta satura skenēšana faktiski nozīmētu masveida uzraudzību.
Tieši tāpēc Chat Control tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem digitālo tiesību jautājumiem Eiropā.
Kā pasargāt savu privātumu?
Neatkarīgi no tā, kāds būs gala lēmums, digitālās drošības eksperti iesaka ievērot vairākus pamatprincipus.
Visdrošāk ir izmantot pakalpojumus ar pilnīgu šifrēšanu (Signal, WhatsApp vai citas lietotnes, kurās šifrēšana ir ieslēgta pēc noklusējuma). Regulāri jāatjaunina lietotnes un operētājsistēma, jo drošības ievainojamības tiek labotas tieši ar atjauninājumiem.
Svarīgi ieslēgt divu faktoru autentifikāciju, izmantot unikālas paroles un rūpīgi pārbaudīt, kādas piekļuves tiesības piešķirtas lietotnēm.
Tāpat jāatceras, ka šifrēšana aizsargā ziņojuma saturu, taču ne vienmēr paslēpj metadatus, piemēram, ar ko un cik bieži notiek saziņa.
Diskusijas, kas uzņem apgriezienus
Chat Control tehnoloģiju jautājums viens. Tas skar vienu no sarežģītākajiem līdzsvariem digitālajā laikmetā, proti, cik daudz privātuma sabiedrība, vai šoreiz – amatpersonas-, ir gatavas upurēt drošības vārdā.
Līdz šim Eiropas Parlaments devis priekšroku šifrēšanas saglabāšanai, taču galīgais regulējums vēl nav pieņemts. Priekšā gaidāmas jaunas sarunas starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, un nav izslēgts, ka Chat Control turpinās mainīt savu veidolu.
Skaidrs ir viens – lēmums ietekmēs simtiem miljonu Eiropas iedzīvotāju ikdienas saziņu.
Avoti: Reuters, Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, EDRi, Signal
