Sākumlapa › Forumi › Notepad.lv › IT ziņas › Cik pelna programmētājs kaimiņos?
supportu
Tātad vidējā alga, ko profesionālam Java programmētājam piedāvā Maskavā, ir 1500 Ls mēnesī. Ja tālāk no centra, jo algas mazākas: “ziemeļu galvaspilsētā” Sanktpēterburgā – 1300 Ls, bet novadu centros vairs tikai 650-1000 Ls.
“Jaunajam programmētājam” jābūt ar vismaz nepabeigtu augstāko izglītību IT vai tehniskā nozarē, un programmēšanas pieredzi vismaz gadu. Viņam jāzin objektorientētās Java programmēšanas pamati, jāmāk darboties ar datubāzēm, web-serveriem, jāprot angļu valodā tādā līmenī, lai brīvi varētu lasīt tehnisko dokumentāciju.
Š ādam jaunulim
Nākamais līmenis ir Java programmētājs ar vismaz 2 gadu stāžu, kurš pārzin web-aplikācijas, un spēj rakstīt programmas J2EE vai J2SE platformām, pārzin datubāzu vadības sistēmas utt. – tādam Maskavā maksā 1600-1700 Ls, citur 850-1450 Ls.
Augstākais līmenis ir Java programmētāji ar stāžu virs 3 gadiem, kuru prasmes apliecina atzīti kvalifikācijas sertifikāti. Š ādam speciālistam jāprot projektēt IT sistēmas un izveidot tehnisko dokumnetāciju, jābūt pieredzei darbā ar daudzlīmeņu programmām utt.
Būtisks pluss šādam darbiniekam ir prasme vadīt kolektīvu. Programmēšanas dūži
Java programmētāju “kontingents” ir gados jauns: 59% šās nozares darba meklētāju ir vecumā līdz 30 gadiem. Sieviešu te ir pavisam maz – tikai 6%. 84% ir ar pabeigtu augstāko izglītību. Angliski brīvi runā 30%.
bet domāju, ka šī ir parasta reklāma gan tam augšējam logo, gan java programmētājiem, lai visi brauc uz Maskavu un mācās 2 valodas. Kā arī, izreklamē pašu java darbu, cik maz ir jāmāk, lai daudz nopelnītu. 😛
/manas domas/
Iemesls. kāpēc visi sētnieki nemācās par programmētājiem, ir vienkāršs – reti kurš cilvēks spēj veikt šādu darbu, tur īpašas spējas un domāšanu vajag.
Lai nu kā, būšu trollis un teikšu – JAVA SUX. Īpaši ja esi parasts programmētājs, kuram vadītājs padod PPA, kur jau viss ir rakstīts. Nedomāju, ka tur vajag dižās spējas to visu uzrakstīt. Tik vien kā īpašību darīt vienu darbu un kopēt (no PPA un kodu). Kopumā garlaicīgi. Iespējams projektu vadītājam ir interesantāk.
”lielajiem””programmētāji”viss tiek salikts no jau gataviem puzles gabaliņiem!
kaut gan manā uztverē ir labākas un ērtākas kodēšanas valodas!
Visu nosaka nevis vieglāk/grūtāk, bet gan zemākas izmaksas un plašāks pielietojums.
Multiplatforma FTW, uz nix arī ir mono un C++ nativi atbalsta visas platformas, izņemot mobus. A uz mobu var uzlikt cloud appus.
Edžu, nemels, varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt koderus, kas pārsniedz mūsu pašu labāko censoņu līmeni. Viens dranķa devs kas labākajā gadījumā php idei ir pa 10m klāt stāvējis vācijā 100eur dienā pelna par savu eksistenci. Ja tā rēķina, tad man kādi 5k dienā būtu jau maz.
Zemāk redzamais kods izveidos 1000 + 1 objektu atmiņā.
String a = “”;
for (int i=0; i<1000; i++) a = a + "ab"
Un augsta līmeņa valoda kā tāda nevar būt platformatkarīga – tas ir tikai plainteksts, būtībā. Java rakstītās aplikācijas teorijā ir platoformneatkarīgas, jo tiek tulkotas uz java-mašīnkodu (bytecode) nevis cpu-mašīnkodu. Atkarība parādās JVM izvēles iespējās konkrētajai platformai.
Un es gan neesmu baigais specs mobu lietās – bet patiešām nav c++ krosskompilatora, kurš cep augšā arm mašīnkodu? Es neticu, ka ar c++ nav iespējams uzrakstīt mobīlajam programmeli.
pārsimt kilobiti koda
Atkal piepildījusies d_l izteiktā gaišā doma: “web-programmētāji neko nejēdz vispārējā IT sfērā”… 😀
bet patiešām nav c++ krosskompilatora, kurš cep augšā arm mašīnkodu?
Kaut vai tas pats GCC, kuram supportētās arhitektūras ir dafiga un vēl mazliet.
Tas, cik efektīvi vispār var rakstīt vienu krossplatformīgu kodu un pēc tam drātēt uz desmit dažādiem devaisiem, ir cits jautājums. Java saks un mastdai. Kā arī – “vienīgais datu tips – objekts”, “garbage collection”, “managed code” un “pointeri ir ļauni” – spešal priekš līkročiem, kas nesajēdz sistēmas darbības pamatprincipus (kilobiti koda, ehhh). End of story.
Atkal piepildījusies d_l izteiktā gaišā doma: “Vienstājsprogrammēšanas un
Visam ir savas tumšās un gaišās puses. Ja visi domātu līdzīgā manierē, mēs vēl jo projām cirstu asmā. Ir aplikācijas, kur ātrdarbībai un atmiņas pārvaldības iespējam ir milzīga nozīme, taču ir situācijas, kad ņemšanās ar šo [atmiņas managementu] tikai ievelk izstrādes procesu un pasliktina koda uzturamību (dēļ nevajadzīgām zema līmeņa konstrukcijām).
boost::split(strs, Crow, boost::is_any_of(“n “) FTW
Un augsta līmeņa valoda kā tāda nevar būt platformatkarīga – tas ir tikai plainteksts, būtībā.
Augsta vai zema līmeņa valoda ko? Nē nē, klau, kura ir augstāka līmeņa valoda piemēram, ass vai c#/java?
Pieņemot, ka ar “ass” tu domāji asm, tad, protams, ka augstāka līmeņa valoda ir c#.
Ar savu apgavlojumu vnk mēģināju pateikt, ka tikai zema līmeņa valodas kā asm, piemēram, ir stingri piesaistītas arhitektūrai, augsta līmeņa valodas šāda “problēma” neskar.
Nav svarīgi nevienam, kāpēc tas strādā. Tāpēc viss iet tādā grāvī – arvien trakākas utis, lielāki caurumi un Wirth’s Law – software is slowing down faster than hardware is accelerating.
Met tik vienu abstrakcijas layeri virs otra un pēc tam, siekalām šķīstot, pļurkst visādas stulbības.
Cienītais shb- varbūt man, necienīgajam, lūdzu, paskaidros, tieši kāpēc mani izteikumi ir tehniski neprecīzi (vai muļķīgi). Ja atbildēsi, būsi pirmais.
Robčik, source kods ir teksts… tā garumu mēra simbolos un rindās. Kompilēta koda garumu – baitos. Bet diemžēl jāatcerās, ka pati rakstītā programma aizņem minimālu daudzumu no tiem pārsimt KB. Pārējais ir izmantotās bibliotēkas, par kurām pašam programmētājam bieži vien nav ne mazākās nojēgas. Ja gribi, bitos mēri sava krāna garumu.
Preses relīzes