Cik pelna programmētājs kaimiņos?

[shb-]

Crow, es tevi neuzskatu par necienīgu, tu izklausies pēc zinoša indivīda, vnk tu mazliet par skarbu izsakies, manuprāt.

Tīri tehniski tev ir taisnība, abstrakcijas līmeņu audzēšana hardwārei padara dzīvi grūtāku.

Tam, ka vairums to, kas kodē javā, .NET valodās, ruby etc. bieži vien par programmētājiem ir grūti saucami, arī es varu piekrist. Vieglāka kodēšana piesaista vājākus prātus, tas ir likumsakarīgs rezultāts.

Man noteikti negribas piekrist tam, ka valodas ar GC etc ( es diemžēl nezinu, kā viņas nosaukt – ūber-augstās valodas maybe? ) ir metamas mēslainē. Ir aplikācijas, kuras savu veicamo uzdevumu apjoma ziņā ir tik iespaidīgas, ka abstrahēšanās prom no pointeriem etc. programmētājam tikai palīdz (+vieglāk izķert kļūdas, ātrāk var pievienot funkcionalitāti u.tml).

[Nelabojams]

Crow wrote:

Atkal piepildījusies d_l izteiktā gaišā doma: “web-programmētāji neko nejēdz vispārējā IT sfērā”… 😀

Taisnība… man viens programmeris ar maģistra grādu mājās, bet piemēram, par elementāru datora apkopi (drošība, defrags, drazu tīrīšana, utt.) ne mazākās jēgas 😀 kur nu vēl kāds dzelžu upgrade…

[usins]

JAVA lielais plus, ka tā darbojas uz jebkuras platformas- PC, MAC, Linux, Mobile, Android. Manuprāt ar to ir izteikts viss! + web apus ar taisa ar java skriptiem un flašā izmanto java skriptus. Java ir iegājusi mūsu sadzīvē diezgan dziļi. Tagad pēdējos divos gados Delphi sāk kļūt aktuāls un Python arī kļūst populārāks. Un liels trumpis, ka JAVA un Python ir atvērtas platformas 🙂

[Crow]

Specifiskiem uzdevumiem… jā, piekritīšu. Taču pašlaik tāda pieeja dominē un īpaši dažādi web-bāzēti risinājumi ņem pārāko virsroku. Par to jau es te brēkāju tēmā par HTML5. Overheds ir vienkārši fenomenāls.

Cienītais shb-… nop, neesmu zinošs indivīds. Es esmu tikai stuģenķiks, kas pēc četriem IT atsēdētiem gadiem ir sapratis, ka tas viss nav priekš manis un godaprāts pavēl pārkvalificēties, bet ekonomiskā situācija to neļauj.

Šªsiņ, what? Delphi atgūst popularitāti? Varbūt man vēl ir cerība? Bet tas droši vien ir tāpēc, ka pēdējā cienīgā versija bija 7-tā. Kopš to padarīšanu pārņēma Embarcadero, viss ir gājis uz leju – tātad, laikam līdz. Pats neesmu vēl beidzis pāriet no gadiem drillētā 7 uz 2010. Ir n-tie uzlabojumi, bet bieži nākas arī zobus griezt. Jei bogu, 7-tais ir veca pastala, bet jaunais RTL ir smags un jaunais VCL ir šiks (Š, Glass Frame un Ribbon, we luv u), bet pilns ar bagiem. Maksā gan štuku… labi, ka zālītes eksistē vienmēr.

[root]

Crow, paldies, pateici kaut ko jaunu zinies… Esmu pieradis mērīt kodu kb, un tas ka kāds uzskata, ka tā nav pareizi, mani itin nemaz neinteresē. Tāpat, kā es vienmēr izmantoju lidzigu direktoriju struktūru, līdzīgas loģiskās plūsmas, līdzīgas konstrukcijas un objektus. Tāds stils zinies.

using idontgiveafuck;

[rATRIJS]

LOL – javascript != JAVA… ( https://en.wikipedia.org/wiki/ECMAScript )

Ja jau kodu mera kB, tad jau kods nr.1 ir sliktāks par kods nr.2 (vai es nez kā mūsdienās ir stilīgi, jo īsāks kods jo krutāk, vai jo garāks kods jo krutāk)

nr.1

/**

* Komentārs

* Komentārs

* Komentārs

*/

do_stuff();

nr.2

do_stuff();

[root]

ratrij, es kodam ko rakstu pats sev komentārus nepievienoju… Bet tas tā.

[Crow]

Komentāri tomēr ir vērtīgi, tikai nevajag izplūst palagos. Īsi un konkrēti un tikai pēc tam, kad darbs ir padarīts. Sava paša izstrādāto materiālu dažkārt var rejūzot.

Un vispār… pēc koda izmēra spriest par programmu… nu ļoti kantainai galvai jābūt.

[Aldis]

Agrāk neliku nekādus komentus, tomēr, ja skripts paaugās, un viss izaug par lielāku būdu, tad tomēr ērtāk, ja ir iepriekš kautkādas mazas norādītes iemestas. 🙂 Pēdejā laikā tomēr lieku komentārus, ko dara kāda sarežgītāka vieta.. u.t.t., ja kas jālabo, vai jāpilnveido, uzreiz redzams! 🙂

[usver]

programmu metriku mēra vai nu vienkārši pēc rindiņām vai (objektīvāk) nekomentētajām, netukšajām rindiņām. Kāpēc objektīvāk? Jo:

1) faila sākuma komentāros daudzi mīl nocitēt GNU GPL vai citu licenzi

2) daži mīl rakstīt katrā otrajā rindiņā, sevišķi lielākus koda gabalus

3) ar laiku kods vienkārši apaug ar aizkomentētajiem ‘legacy’ koda blokiem, kurus ārā aizmirst izmest. Bet reāli funkcionalitātē tie vairs nepiedalās.

kilobiti? tie == 128 baiti un tāda mērīšana, lai izklausās iespaidīgāk? vai arī domāti kibibaiti (KiB), kas ir 1024 baitus lieli?

Pārsimt kilobiti koda = 0_o Vai nu kāds ir pārteicies vai arī kaut ko mežonīgi daudz sadrukājis. ~40KB aizņem bibliotēka, kas smuki izķidā/vilto/ģenerē/pārbauda e-parakstus. Bet javā tas tiek griezts uz Tomcat, kurš savukārt pats rezervē mežonīgi daudz OS svapa, kamēr to neierobežo – mierīgi var 200MB noēst ka nemetas, neatkarīgi no tā, vai kods aizņem 4 vai 40KB. Tipiska lieta, un ar to var cīnīties ar -Xmx norādi, laižot procesu.

[Autors]

Ieraksti