Ta nu kādreiz es arī biju tehniķis, strādājos pa salonu, ko lika to darijām, instalējām, skrūvējām, testējām, labojām. Varu tikai piekrist tiem, kas saka, ka izaugsmes iespējas ir 0. Tad jau labāk, strādā pats uz sevi, ņem savu klientu loku, brauc uz mājām, labo, utt…
Ja paskatamies, tas pats serviss no klientiem paņem nu piem 20 – 30 Ls, tev kā strādniekam atmet varbūt kādus pāris Ls stundā, no kuriem samaksā nodokli, utt.. un beigās tev nekas nesanāk.
Jāsaka, ka tieši tā arī savos jaunības laikos tikai tā piepelnījos, bet saistīt visu savu dzīvi ar to, tiešām nevēlējos, tad jau labāk darboties kā privātam meistaram, bet nāca laiks un pievērsos IT dzīvei no cita punkta, kā izstrādātājs, programmētājs. Nenožēloju ne mirkli, ka attīstījos tālāk. Un tagad es varu gan labot tos pašus kompīšus, projektēt kādu mājas tīklu, etc, plus vēl visam varu arī izstrādāt dažādus risinājumus, programmēšanā. Reāli, ir tā, ka Datoriķiem, visu laiku ir jābūt apritē, jāzin, visas jaunās tehnoloģijas, ar ko viņas atšķiras, etc, kādi jauni proči iznākuši, kas kur kā. Man pašam tā ir bijis, mēnesi esi out, atnāc un skaties, johaidij, kas pa mēnesi jauns ir radies. Ar koderiem, ir bik savādāk, php un citi pamatprincipi, tik ātri neiziet no kontroles.
Un vispār, nezinu, varbūt vēl kādam liksies, bet IT nozarē jau sāk parādīties pārprodukcija, protams, ne tik sliktā nozīmē, jo paši zinam, kādi gurķi no skolas iznāk.
