Svētais Tēvs, es pazīstu dažus cilvēkus, kas aģitē pret alkohola lietošanu aptuveni ar tādu pašu dedzību, kā Tu pret zagšanu. Š ie cilvēki ir alkoholiķi, kas cenšas visiem spēkiem atturēties no dzeršanas (jāsaka, ka viņiem tas izdodas).
Vai Tev gadījumā nerodas tās pašas asociācijas, kas man?
Redzi, lieta tāda, ka tava analoģija ir galīgi garām. Alkoholiķi ir civlēki, kas ir atkarīgi no dzeršanas. Slikti ir nevis dzert, bet dzert daudz. Tas arī ir iemesls, kāpēc izbijušie alkoholiķi un dedzīgie cīnītāji par dzīvi bez grādīgā pamatoti tiek uzskatīti par frīkiem, kas patiesībā cīnās pret savu atkarību.
Ar zagšanu ir citādi. Zagt ir slikti neatkarīgi no tā vai tu to dari daudz vai maz. Nav tā, ka tos, kuri zog tikai sestdienas vakaros uzskata par ok cilvēkiem, bet tos, kuri zog katru dienu un nevar vien pārstāt – par kretīniem.
Truklāt, varbūt nepamanīji, bet es jau iepriekš rakstīju, ka es šet necīnos pret zagšanu. Zagt vai nezagt tā ir jūsu pašu darīšana. Man tikai likās jocīgi tie infantilie skaidrojumi par to, kāpēc tas ir ok. Man, piemēram, liekas ekstrēmi jocīgi, ka te kāds atļaujas ieklabināt tādu domu, ka , redz, ja mūziķis grib saņemt kādu kapeiku par darbu, tad lai tik rāpjas uz skatuves un kaut ko uzspēlē, bet lai neiedomājas, ka kāds viņam maksās par CD. Tas nekas, ka privātīpašums vēl nav atcelts un mūziķim pieder autortiesības uz mūziku,k as ir ierakstīta CD. Izklausās pēc kaut kāda bērnudārza komunisma.
