Sākumlapa › Forumi › Citas tēmas › Viss pārējais › Ko darīt pēc 9. klases?
Kas patiešām dzīvo kā nieres taukos – IT inženieri un programmētāji, jo viņu vienmēr trūkst. Bet par tādu izmācīties nav viegli… īpaši viduvējībām ar atzīmēm 6-7.
Optimāla tev būtu vidusskola ar padziļinātu fiz-mat apmācību. Profenē vidusskolas kursu iemācīs paviršāk, jo tur daudz mācību laika aizņems putekļu tīrīšanas tehnoloģijas 😀
Tu esi neizaudzis ambālis kas noteikti var nopirkt biļeti un visi tev pamās laimīgi ar roku kad tu kāpsi autobusā
Tev jāmācās kaut kāds vienkāršs amats, kurā nevajag smadzenes, sētnieks nav slikta ideja.
Ieteiktu iet normālā vidusskolā (ar esošajām atzīmēm labā fiz-mat netiksi), saraut ar sekmēm un tad jau tālāk redzēs – variantu ir daudz. un IT profesijas ļoti dažādas.
Ja nav sava mugurkaula, tad ej roc bedres.Pasham ir jaaizlemj, ko gribeesi dariit naakotnee. NEVIENS tev priekshaa nespees pateikt, ko gribi dariit.
Idiotisma kalngals, nekas vairaak. VAi nu pabeidz vidusskolu vai ej maacies specialitaatee, kura tev patiik, nevis ko tev iesaka. Buusi laimigs visu muuzhu darot to, kas nepatiik, bet kaads ieteica?
Tieshaam Daunis. Piedod Samuraj, bet shite nervi netur….. .
Vismaz manās acīs viņš sevi ir parādījis kā neaudzināts, izlaists, slinks un ne sevišķi gudrs puģelis, kas savā mūžā nav dabūjis siksnas.
Dari varbūt šādi:
Ej vidusskolā, un paralēli pašmācības ceļā izvēlies, apgūsti jaunākās tehnoloģijas, lietas, palielini savu klientu loku, ej pamazām jau uz kantoriem un interesējies par praktikanta darbu pēc skolas, brīvdienās, 6dienās, iet kaut ko paskrūvēt, taisīt. Ja paskatamies DB, Rīgā vien ir ap 250 IT firmu, kaut kad sen skatījos, bet pieļauju ka tas cipars varētu būt krietni lielāks. Jebkurā gadījumā, Rīgā tev būs 100% vairāk iespēju, nekā dzimtajā miestā.
J
P.S. Man gan gramatiku pietiekoši labā līmenī iemācīja jau mazā lauku pamatskoliņā.
Mana pieredze – vidusskola savā rajonā, tad viena augstkola ar iegūtu bakalaura grādu un tagad top maģistrs 🙂
Ir zināmi cilvēki, kas pabeidza RTK, tad devās pēc bakalaura grāda un nu jau gavatojas maģistram.
Tas, ko gribēju pateikt, pēc vidējās izglītības NAV jāapstājas un jāsamierinās ar “sētnieka” darbu, vienmēr var doties uz priekšu un krāt izglītību vēl klāt.
Es nesaku, ka rakstu pilnīgi bez kļūdām, bet man tās ir 2 veidu – neuzmanības un apzinātās, jeb tīšuprāt pielaistās, bet ne nezināšanas.
1. ka es kādreiz esmu mācījies vadīt auto,
2. ka esmu bijis lecīgs, iedomīgs un izlaists tīnis, pie darba nepieradināts ņerga.
Izskatās, ka daudzi to piemirst, kādi viņi bijuši, tiklīdz nokārto tiesības un aizver aiz sevis pusaudža vecuma durvis.
Es auto nekad neesmu speciāli mācījies vadīt, mans fāčs bija šoferis un stūrēt dabūju, sēdēdams tēvam klēpī, tiklīdz varēju kājām aizsniegt pedāļus, sāku braukalēt patstāvīgi, toreiz laukos tas nebija nekas neparasts, bet tas, ka jāciena vecāki cilvēki, jāsveicina arī svešinieki, tika mācīts ne vien ģimenē, bet arī skolā, tiesa, atsevišķi pilsētnieki jau toreiz tādus naivus lauku puišus tādēļ uzskatīja par pamuļķiem, bet slaistīties man nekad nav bijis laika, kaut arī esmu nedaudz jaunāka gadagājuma.
Nu bet nagus duravās tak arī kādreiz jāiever
Tas gan taisnība – kaut gan man kaut kā palaimējās iztikt bez tā, vismaz ne asā formā. Izveidojās ģimene, pieradās bērni, parādījās pienākumi un atbildība un tas viss (ieskaitot sīvā lietošanu vairāk, nekā bija saprātīgi) kaut kā pamazām beidzās. Pie fiziska darba pieradinājos studentu laika “celtniekos”, bet vispār arī augstskola kā tāda lielu lomu nospēlēja.
Cita starpā, principā izaugu pilsētas produkts, vecāku bīdīts un stumdīts, tomēr bērnībā uz laukiem pavadītais laiks ir nospēlējis lielu lomu gan manis tapšanā par cilvēku, gan faktā, ka esmu atgriezies laukos un pamatīgi. Tas gan nenozīmē, ka esmu kļuvis par lauksaimnieku, bet 90.gadu vidū tā gandrīz notika, un zinu, ka nebūtu nožēlojis.
Preses relīzes