Krievija turpina īstenot radikālu digitālās suverenitātes politiku, šoreiz pilnībā aizliedzot ziņapmaiņas lietotni WhatsApp.
Tas nu ir noticis – Krievija ir pilnībā bloķējusi ziņapmaiņas lietotni WhatsApp, kas pieder uzņēmumam Meta Platforms. Iemesls, kā ierasts, ir uzņēmuma nevēlēšanās ievērot vietējos likumus. Par lēmumu ceturtdien paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vienlaikus aicinot iedzīvotājus pāriet uz valsts atbalstītu alternatīvu – lietotni MAX.
Kremlis skaidro, ka lēmums pieņemts pēc tam, kad Meta atteikušies pilnībā pakļauties Krievijas normatīvajām prasībām. “Ņemot vērā Meta nevēlēšanos ievērot Krievijas likumus, tika pieņemts un īstenots attiecīgais lēmums,” sacīja Peskovs.
Viņš uzsvēra, ka MAX esot “pieejama alternatīva, attīstošs nacionālais ziņnesis”, kas iedzīvotājiem nodrošinot līdzvērtīgas iespējas.
Tomēr kritiķi norāda, ka MAX var kalpot kā uzraudzības instruments. Krievijas amatpersonas šādas apsūdzības noliedz, apgalvojot, ka platformas mērķis ir vienkāršot iedzīvotāju ikdienu, integrējot vienuviet saziņu, valsts e-pakalpojumus un pat maksājumu funkcijas.
Sešu mēnešu gara cīņa
Solis pret WhatsApp ir kulminācija aptuveni sešus mēnešus ilgam spiedienam uz ASV uzņēmumu. Šajā periodā Krievijas uzraugošās iestādes pakāpeniski ierobežoja platformas darbību, tostarp padarot neiespējamu zvanu veikšanu lietotnē.
Valsts sakaru regulators Roskomnadzor jau augustā sāka ierobežot WhatsApp un citus ziņapmaiņas pakalpojumus. Decembrī tika paziņots par jauniem, pakāpeniskiem ierobežojumiem, apgalvojot, ka platforma turpina pārkāpt Krievijas likumus un tiek izmantota “teroristisku aktu organizēšanai un īstenošanai, vervēšanai un citiem noziegumiem”.
Krievijas tiesas iepriekš bija sodījušas WhatsApp ar naudassodiem par aizliegtā satura nedzēšanu, kā arī pieprasījušas uzņēmumam izveidot pārstāvniecību Krievijā. Turklāt pats Meta jau iepriekš Krievijā tika atzīts par “ekstrēmistu organizāciju”.
Tehniskā bloķēšana un VPN izmantošana
Pēc pilnīgas bloķēšanas vairāki ar WhatsApp saistīti domēna vārdi tika izņemti no Krievijas nacionālā domēnu reģistra. Tas nozīmē, ka ierīces Krievijas teritorijā vairs nesaņem lietotnes IP adreses, un piekļuve iespējama tikai, izmantojot virtuālo privāto tīklu (VPN).
Tomēr VPN iesaiste nav nekas jauns – jau no decembra liels daudzums iedzīvotāju pie WhatsApp piekļuva ar šo pakalpojumu starpneicību. Tagad šī prakse, visticamāk, kļūs vēl izplatītāka, vismaz līdz brīdim, kad daļa lietotāju pāries uz alternatīvām platformām.
WhatsApp savā paziņojumā norādīja, ka cenšas darīt “visu iespējamo”, lai saglabātu lietotāju savienojamību. Uzņēmums uzsvēra, ka mēģinājums izolēt vairāk nekā 100 miljonus cilvēku no privātas un drošas saziņas ir solis atpakaļ un var samazināt drošību Krievijā.
Kā ar drošību un privātumu?
Eksperti uzsver būtisku atšķirību starp WhatsApp un MAX drošības arhitektūru. WhatsApp izmanto pilnīgu galalietotāju šifrēšanu (end-to-end encryption), kas nodrošina, ka ziņojumu saturs nav pieejams trešajām pusēm, tostarp pakalpojuma sniedzējam.
Savukārt MAX atklāti deklarē, ka pēc pieprasījuma sniegs lietotāju datus iestādēm, un neizmanto tāda paša līmeņa šifrēšanu.
Cilvēktiesību organizācijas, tostarp Amnesty International, kritizē Krievijas politiku digitālajā telpā, norādot, ka ierobežojumi ir caurspīdīgs mēģinājums pastiprināt kontroli un uzraudzību kara apstākļos. Organizācija šo rīcību raksturo kā cenzūru, kas tiek pamatota ar iedzīvotāju “aizsardzības” argumentiem.
WhatsApp aizliegums iekļaujas plašākā Krievijas stratēģijā veidot tā saukto “suverēno” komunikācijas infrastruktūru. Šī pieeja paredz, ka ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem ir vai nu pilnībā jāpakļaujas vietējiem likumiem, tostarp datu lokalizācijai un informācijas nodošanai drošības struktūrām, vai jāatstāj tirgus.
Krievijā jau iepriekš bloķētas vai vismaz ierobežotas vairākas sociālo mediju platformas, tostarp Facebook, Instagram un YouTube. Ierobežojumi skāruši arī Telegram, kas tiek plaši izmantots gan civilajā sabiedrībā, gan militārajās struktūrās.
Sabiedrības reakcija Maskavā bijusi neviennozīmīga. Daļa iedzīvotāju uzskata aizliegumu par konstitucionālo tiesību ierobežojumu un izvēles brīvības samazināšanu, savukārt citi norāda, ka alternatīvu netrūkst.
Atsevišķi aktīvisti simboliski piekāra velosipēda slēdzeni pie Roskomnadzor biroja durvīm un izvietoja plakātu ar uzrakstu: “Dodiet mums neregulētu internetu – Krieviju bez Roskomnadzor.”
Skaidrs ir viens – WhatsApp bloķēšana iezīmē jaunu posmu Krievijas digitālās kontroles politikā. Lēmums ne tikai ietekmē miljoniem lietotāju ikdienas saziņu, bet arī pastiprina diskusiju par privātumu, šifrēšanu un valsts uzraudzības robežām.
Ņemot vērā iepriekšējo praksi, maz ticams, ka šis būs pēdējais solis ārvalstu tehnoloģiju platformu ierobežošanā Krievijā.
