Krievija turpina aktīvu pāreju uz digitālo suverenitāti, izsakot kārtējos aizrādījumus ziņapmaiņas lietotnei Telegram.
Krievijas valsts sakaru uzraugs Roskomnadzor ir paziņojis par jauniem ierobežojumiem saziņas platformai Telegram. Iemesls? Uzņēmuma nespēja novērst iepriekš konstatētos pārkāpumus. Šis lēmums iezīmē kārtējo Maskavas centienu pastiprināt kontroli pār digitālo telpu un ārvalstīs bāzētiem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Atgādinām, ka Roskomnadzor jau 2025. gada augustā ieviesa ierobežojumus uz balss un video zvaniem Telegram un WhatsApp, atsaucoties uz cīņu pret krāpniecību. Oktobrī tika bloķēta jaunu lietotāju reģistrācija abās platformās, bet decembrī tika realizēta arī Apple FaceTime un Snapchat bloķēšana.
Tagad uzraugs apgalvo, ka Telegram joprojām nepilda Krievijas likumdošanas prasības. Saziņas platforma nepietiekami aizsargājot lietotāju personas datus un neveic gana efektīvus pasākumus krāpniecības novēršana.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs valsts aģentūrai TASS apstiprinājis, ka Telegram “neievēro Krievijas likumdošanas prasības”, nosaucot to par nožēlojamu situāciju. Tikmēr valsts ziņu aģentūra RIA vēsta, ka platformai draud naudassodi līdz 660 000 eiro apmērā astoņās gaidāmajās tiesas sēdēs par iespējamu aizliegtas informācijas neizņemšanu.
Papildus tam tiesu izpildītāji cenšas piedzīt vēl 93 000 eiro iepriekš piespriesto, bet nesamaksāto sodu.
Veiktspējas ierobežošana un lietotāju neapmierinātība
Kopš 2026. gada janvāra Telegram lietotāji Krievijā ziņojuši par periodiskiem lietotnes darbības traucējumiem, taču februāra sākumā situācija strauji saasinājās. Maskavā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās tika novērota būtiska lietotnes palēnināšanās, īpaši attēlu, video un balss ziņojumu ielādes jomā
Teksta ziņojumi lielākoties turpināja darboties, tomēr mobilā lietotnes versija cieta vairāk nekā datorversija.
Lai gan Roskomnadzor oficiāli neatzīst apzinātu “troseļošanu”, sakaru uzraugam pietuvināti avoti ir apstiprinājuši, ka lejupielādes ātrums tiekot mērķtiecīgi samazināts. Uzraugs paziņojis, ka “turpinās ieviest atbilstošus ierobežojumus”, lai nodrošinātu atbilstību Krievijas likumiem un “aizsargātu pilsoņus”.
Ielas intervijās Maskavā vairāki iedzīvotāji atzina, ka lietotnes darbība pasliktinājusies. Mediju nozarē strādājošais Romāns norādīja, ka viņa profesionālā darbība cieši saistīta ar Telegram, tādēļ lietotnes darbības ierobežošana rada praktiskus apgrūtinājumus.
Telegram Krievijā ir viens no populārākajiem saziņas rīkiem. Pērnā gada beigās platformai bija vairāk nekā 93 miljoni mēneša aktīvo lietotāju, gandrīz sasniedzot WhatsApp rādītāju (94,5 miljoni). To izmanto gan valsts institūcijas, gan neatkarīgie mediji, gan militārie blogeri, gan opozīcijas pārstāvji.
MAX kā valsts alternatīva un digitālās suverenitātes politika
Telegram dibinātājs Pāvels Durovs publiski apsūdzējis Krievijas varasiestādes mēģinājumā piespiest lietotājus pāriet uz valsts atbalstīto ziņapmaiņas lietotni MAX. Savā ierakstā viņš norādīja, ka piekļuves ierobežošana Telegram esot mēģinājums virzīt sabiedrību uz valsts kontrolētu lietotni, kas paredzēta uzraudzībai un politiskai cenzūrai.
“Telegram iestājas par vārda brīvību un privātumu neatkarīgi no spiediena,” uzsvēra Durovs.
MAX izstrādā tehnoloģiju uzņēmums VK (agrāk Mail.ru Group), kam ir ciešas saiknes ar Kremli. Kopš 2025. gada septembra visi Krievijā pārdotie viedtālruņi un planšetdatori obligāti jāaprīko ar MAX, kā arī ar citām valsts noteiktām lietotnēm, piemēram, RuStore un Lime HD TV.
Lietotne integrēta ar valsts pakalpojumu portālu Gosuslugi, paredz obligātu vietējo tālruņa numuru izmantošanu un potenciāli arī identitātes verifikāciju.
Līdz 2025. gada decembrim MAX sasniedza 70 miljonus mēneša lietotāju, taču tā popularitāte un iesaiste būtiski atpaliek no Telegram. Kritiķi norāda, ka MAX izplatība galvenokārt balstīta administratīvās prasībās, nevis brīvā tirgus izvēlē.
Plašākā kontekstā Telegram ierobežošana iekļaujas Krievijas centienos nostiprināt tā dēvēto digitālo suverenitāti jeb valsts kontroli pār komunikāciju infrastruktūru un datu plūsmu. Līdzīgi mēģinājumi jau veikti 2018. gadā, kad Krievija centās pilnībā bloķēt Telegram, taču tas neizdevās.
Arī šoreiz eksperti prognozē, ka lietotāji izmantos VPN un citus apiešanas rīkus, lai saglabātu piekļuvi platformai.
Pašreizējā situācija liecina, ka spiediens uz Telegram tuvākajā laikā nemazināsies. Tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijā arvien skaidrāk tiek signalizēts – vai nu ir pilnībā jāpakļaujas vietējai likumdošanai vai arī jāgatavojas pakāpeniskai piekļuves ierobežošanai.
Avoti: Reuters, Cyberinsider
