Internets ir bijis vienlaikus cilvēces lielākas panākums un posts, tomēr tas strauji mainās, un ne uz labo pusi – tas izmirst. Vai arī…
Internets pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem cilvēces izgudrojumiem. Tas mainījis saziņu, darbu, izklaidi un informācijas apriti. Tomēr pēdējos gados arvien biežāk izskan apgalvojums, ka internets, kādu to pazinām, pamazām “izmirst”.
Labās ziņas ir tās, ka tas neattiecas uz tehnoloģiju kā tādu. Šoreiz runa ir par autentiskumu. Arvien vairāk ekspertu uzskata, ka tīmeklis kļūst mazāk atvērts un arvien vairāk koncentrējas dažu lielu uzņēmumu rokās.
Vai šādam apgalvojumam ir pamats, vai arī tas ir tikai kārtējais mīts?
Mākslīgais intelekts pārņem tīmekli
Viens no lielākajiem pārmaiņu virzītājiem ir mākslīgais intelekts (MI). Arvien vairāk satura internetā tiek radīts ģenerēts automātiski, sākot no ziņu kopsavilkumiem un produktu aprakstiem līdz pat video un attēliem. Pētnieki jau brīdinājuši, ka tuvāko gadu laikā ievērojama daļa publiski pieejamā satura varētu būt MI radīta.
Tas rada divas problēmas. Pirmkārt, kļūst grūtāk atšķirt cilvēka radītu saturu no MI ģenerētā. Otrkārt, MI modeļi arvien biežāk mācās no cita MI radīta satura, kas nenoliedzami veicina kļūdu uzkrāšanos un reproducešanu.
Vienlaikus meklētājprogrammas arvien biežāk pašas sniedz atbildes uz lietotāju jautājumiem, samazinot nepieciešamību apmeklēt oriģinālās tīmekļa vietnes. Tas nozīmē mazāku apmeklētāju skaitu medijiem, emuāriem un citiem satura veidotājiem, kuru ienākumi bieži vien ir atkarīgi no reklāmām.
Atvērto tīmekli aizstāj slēgtas platformas
Savulaik internets lielā mērā sastāvēja no neatkarīgām mājaslapām, forumiem un emuāriem. Mūsdienās liela daļa cilvēku ikdienā uzturas tikai dažās platformās, proti, sociālajos medijos, video straumēšanas vietnēs vai ziņapmaiņas lietotnēs.
Rezultātā arvien mazāk lietotāju pārlūko tīmekli tā, kā tas noticis pat gadus 15 atpakaļ. Informācija tiek patērēta platformās, kuru algoritmi nosaka, ko lietotājs redz un ko ne. Tas samazina satura daudzveidību un vienlaikus padara interneta vidi vairāk atkarīgu no dažu tehnoloģiju uzņēmumu lēmumiem.
Pētnieki šo parādību bieži dēvē par “slēgto internetu”, kur lietotāji arvien retāk pamet konkrētas platformas, lai meklētu informāciju citur.
Internets neizmirst – tas mainās
Neraugoties uz pesimistiskajiem vērtējumiem, interneta izmantošana turpina pieaugt. Saskaņā ar DataReportal datiem pasaulē internetu izmanto jau vairāk nekā 5,6 miljardi cilvēku, kas ir aptuveni 68% pasaules iedzīvotāju.
Savukārt Cloudflare norāda, ka interneta datu plūsma turpina pieaugt gadu no gada, pateicoties video straumēšanai, mākoņpakalpojumiem un mākslīgā intelekta risinājumiem.
Tomēr eksperti uzsver, ka mainās pati interneta esence un būtība. Atvērtais tīmeklis, kurā dominēja neatkarīgas vietnes un brīva informācijas aprite, pakāpeniski dod vietu videi, kurā arvien lielāka nozīme ir mākslīgajam intelektam, algoritmiem un lielo tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmām.
Tāpēc precīzāk būtu teikt, ka nevis internets izmirst, bet gan beidzas viena tā attīstības ēra. Nākamajos gados lielākais izaicinājums būs saglabāt kvalitatīvu, uzticamu un daudzveidīgu saturu laikā, kad arvien lielāku daļu tīmekļa veido nevis cilvēki, bet algoritmi.
