Kamēr daļa Eiropas valstu vēl nav izsniegušas nevienu MiCA licenci, Latvija kļuvusi par vienu no WEB3 nozares līderiem visā Ziemeļeiropā. Vairākas ES dalībvalstis – tostarp Polija, Portugāle, Rumānija, Ungārija un Grieķija – līdz pat šim brīdim nav izsniegušas nevienu MiCA licenci un Latvija ( jau 10) pēc izsniegto licenču skaita ir priekšā arī tādiem Eiropas ekonomikas milžiem kā Spānija un Itālija un esam apsteiguši arī tehnoloģiski attīstītos Ziemeļvalstu kaimiņus – Zviedriju, Somiju, Norvēģiju un Dāniju. Latvija reti nonāk Eiropas pirmajās vietās ekonomikas rādītājos, bet Web3 nozare ir viens no retajiem izņēmumiem un tas ir panākts cieši sadarbojoties valsts sektoram un industrijai.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts ekonomisko izaugsmi un izvairītos no attīstības tempa palēnināšanās, vidējo ienākumu slazda, Latvijai ir nepieciešams demonstrēt augstāku efektivitāti, operativitāti un atvērtību inovācijām nekā citām reģiona valstīm. Tas prasa mērķtiecīgu stratēģisko nišu identificēšanu un attīstību tajos sektoros, kuri šobrīd piedzīvo strauju globālo izaugsmi.
Vērtējot valsts salīdzinošās priekšrocības, ir jāsaglabā pragmatiska un racionāla pieeja. Lai gan avokado audzēšana ir viena no straujāk augošajām nozarēm, diskusijas par audzēšanas perspektīvām Latvijā nebūtu pamatotas, jo valstij trūkst gan atbilstošu klimatisko apstākļu, gan vēsturiskas pieredzes. Turpretim Web3 un digitālo finanšu tehnoloģiju industrijas attīstībai Latvijā pastāv vairāki objektīvi priekšnosacījumi:
- Finanšu sektora kompetence un labākais kriptoaktīvu regulējums Eiropā: Vēsturiski attīstītais banku sektors un augstākās izglītības (Banku augstskola, SSE Riga) iestāžu programmas ir nodrošinājušas augsti kvalificētu finanšu jomas speciālistu bāzi. Pēc tā sauktā banku sektora “kapitālā remonta” mums palika daudzi speciālisti, kuru zināšanas un prasmes Latvijai bija iespēja izmantot. Tāpat mums ir izdevies izveidot uzņēmumiem draudzīgāko kriptoaktīvu regulējumu Eiropā.
- Tehnoloģiju sektora iestrādnes: Latvijā ir izveidojusies pieredzējusi IT speciālistu un jaunuzņēmumu vadītāju kopiena, kas ir spējīga radīt starptautiskajā tirgū pieprasītus produktus. Latvijas normatīvo vidi jaunuzņēmumiem starptautiski eksperti un organizācijas (piemēram, Index Ventures un Notion Capital) regulāri ir ierindojušas globālā topa augšgalā.
- Attīstīta digitālā infrastruktūra: Latvija jau vairākus gadus pēc kārtas stabili atrodas pasaules TOP 3 valstu vidū pēc mobilo datu patēriņa, kas liecina par augstu sabiedrības gatavību un prasmi ikdienā lietot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus. Eiropā šajā rādītājā atpaliekam tikai no kaimiņvalsts Somijas, tomēr augsto pozīciju izdodas noturēt jau vairākus gadus pēc kārtas.
Svarīgi uzsvērt, ka to uzņēmumu loks, kas ir saņēmuši MiCA licences Latvijā, ir daudzveidīgs un aptver dažādus biznesa modeļus. Pirmkārt, tie ir uzņēmumi ar vietējām saknēm finanšu tehnoloģiju jomā. Šie uzņēmumi ir Latvijai ļoti svarīgi, jo tieši Latvijā atrodas uzņēmumu globālais vadības un jaunu produktu izstrādes centrs. Svarīgi, ka šie uzņēmumi parasti izvēlas gūto peļņu investēt Latvijas ekonomikā. Spilgtākais piemērs ir TWINO investments – viena no vadošajām Latvijas izcelsmes alternatīvo investīciju platformām, kas sekmīgi darbojas jau vairākus gadus un savu tālāko attīstību saista ar Web3 nozari. Vēl viens zināms vietējais spēlētājs ir “Nodu Digital”, kuram ir ambiciozi izaugsmes plāni.
Otrkārt, ir vērojama tendence uzņēmumiem mainīt darbības bāzi par labu Latvijai. Ja vēl pirms dažiem gadiem mēs dzirdējām, ka pēc “kapitālā remonta” vairāki Latvijas uzņēmumi “dodas trimdā” uz ārvalstīm un Latvijas patērētēji bija spiesti izmantot mūsu kaimiņvalstu piedāvājumus, tād lēnām izdodas šo situāciju pavērst pretējā virzienā. Piemērs ir Nexdesk – Latvijas izcelsmes kompānija, kas iepriekšējos gados savu darbību bija saistījusi ar Lietuvu. Pēdējās desmitgades laikā Lietuva sevi sekmīgi pozicionēja kā galveno fintech centru Eiropā, piesaistot daudzas kompānijas, kas valsts budžetā nodrošināja ievērojamus nodokļu ieņēmumus. Nexdesk pāreja apliecina, ka Latvijas tiesiskais un biznesa piedāvājums kļūst konkurētspējīgāks.
Treškārt, rezultātus ir devusi mērķtiecīga ārvalstu uzņēmumu uzrunāšana valstīs, kur Web3 nozares tiesiskā regulējuma ieviešana dažādu iemeslu dēļ kavējas. Latvija aktīvi prezentēja savu regulatīvo piedāvājumu starptautiskos nozares forumos, kā rezultātā pirmo MiCA licenci Latvijā saņēma Ungārijas uzņēmums BlockBen – reģionā aktīvs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas nodarbojas ar digitālo aktīvu, kriptovalūtu maku un blokķēdes platformu izstrādi.
Līdzīga pieeja tika īstenota Polijā, kur MiCA licenču izsniegšana nav bijusi tik operatīva. Sarunu rezultātā vairāki šīs valsts uzņēmumi izvēlējās Latviju kā bāzi darbībai ES tirgū. Zināmākais no tiem ir Kanga Exchange – Polijā dibināta, starptautiski atpazīstama kriptovalūtu birža, kas orientējas uz digitālo aktīvu sasaisti ar skaidras naudas norēķiniem, izmantojot plašu fizisko maiņas punktu tīklu Eiropā. Interese no Polijas uzņēmumiem saglabājas augsta, un vairākas kompānijas šobrīd atrodas licencēšanas procesā.
Investīciju piesaiste tiek veikta arī globālā mērogā, piedāvājot Latviju kā tiesisko bāzi ienākšanai Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Starp šādiem uzņēmumiem ir Trek Technologies, kas ir saistīts ar globālo Web3 platformu Backpack (tās kumulatīvais tirdzniecības apjoms pārsniedz 400 miljardus ASV dolāru, un aktīvākajās dienās ikdienas apjoms pārsniedz 1 miljarda dolāru robežu). Latvijā izvēlas bāzēties arī Neverless – digitāls investīciju rīks, ko izveidojuši trīs bijušie bankas Revolut vadošie darbinieki, apvienojot tradicionālo akciju tirgu ar kriptoaktīvu pasīvo ienākumu stratēģijām. MICA licenci Latvijā izņēmuši arī Bleap – jauna finanšu tehnoloģiju platforma un neobanka, ko arī dibinājuši bijušie Revolut darbinieki, apvienojot tradicionālos banku pakalpojumus ar Web3 risinājumiem.
Latvija ar šo desmit uzņēmumu licencēšanu ir kļuvusi par juridisko mājvietu platformām, kuras kopumā apkalpo vairāk nekā 7 miljonus klientu un administrē simtiem miljardu lielas finanšu plūsmas.
Licencēšanas process turpinās, un šobrīd tajā atrodas vairākas citas nozarē atpazīstamas kompānijas. Ja šie starptautiskie spēlētāji izvēlēsies Latviju par savu mājas tirgu Eiropā, valsts var piedzīvot nākamo licencēšanas vilni, piesaistot arī tos uzņēmumus, kas iepriekš par bāzes valstīm bija izraudzījušies citas jurisdikcijas. Pastiprinātu interesi par Latviju izrāda uzņēmumi no Turcijas, Dienvidkorejas, Japānas, ASV un AAE.
Īpašs potenciāls saskatāms sadarbībā ar ASV, kas ir definējusi mērķi ieņemt vadošo lomu globālajā kriptonozares attīstībā. Latvija ir gatava nodrošināt stabilu un sakārtotu platformu ASV uzņēmumu ienākšanai ES tirgū. Šādu uzņēmumu darbība valstī tiešā veidā rada augsti kvalificētas darba vietas un papildu nodokļu ieņēmumus, kā arī sniedz impulsu vietējai tehnoloģiju ekosistēmai, ļaujot Latvijas speciālistiem uzkrāt pieredzi globālu biznesa modeļu vadībā un izmantot to vietējo jaunuzņēmumu attīstībā.
Lai paplašinātu Web3 sektora pozitīvo ietekmi uz citām tautsaimniecības nozarēm, tiek plānota regulatīvā rāmja paplašināšana, izveidojot konkurētspējīgu Materiālo aktīvu tokenizācijas (Real World Assets jeb RWA) regulējumu. Ilgstošās diskusijas par nepieciešamību attīstīt Latvijas kapitāla tirgu līdz šim nav devušas vēlamo rezultātu starptautisko investoru piesaistē. Sekmīga RWA tiesiskā regulējuma ieviešana ļautu Latvijai kļūt par tokenizācijas bāzi uzņēmumiem visā ES, kā arī piesaistīt alternatīvus finanšu līdzekļus, piemēram, nekustamā īpašuma tirgus attīstībai. Šobrīd regulējuma izstrāde ir noslēguma posmā, un jau nākammēnes attiecīgais likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā.
Latvija ir maza valsts, un šim statusam ir savas objektīvās priekšrocības un trūkumi. Lai neliela mēroga ekonomika spētu saglabāt un uzlabot savas pozīcijas starptautiskajā tirgū, tai ir jādarbojas operatīvāk un elastīgāk nekā lielajām valstīm.
Šī mērķa sasniegšanai kritiski svarīgs faktors ir resursu konsolidācija. Valsts pārvaldes institūcijām ir jādarbojas ciešā partnerībā ar privāto sektoru un nozares asociācijām. Publisko tiesību subjekti vieni paši nevar pilnvērtīgi pārzināt visas strauji mainīgā tirgus tehnoloģiskās un operacionālās nianses, ko ikdienā identificē uzņēmēji. Tikai koordinēta kopdarbība un abpusējs dialogs ļauj sasniegt augstus ekonomiskos rezultātus, un Web3 nozares līdzšinējā attīstība ir praktisks apliecinājums šādas pieejas efektivitātei.
