Mākslīgā intelekta sacensība kļūst arvien intensīvāka, un Eiropas Savienība nolēmusi tajā iesaistīties ar līdz šim vērienīgāko investīciju.
Eiropas Komisija ir izsludinājusi programmu, kuras ietvaros tiks ieguldīti 10 miljardi eiro, lai izveidotu septiņas tā dēvētās mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas (AI Gigafactories). Mērķis ir izveidot milzīgus datu centrus, kas būs paredzēti nākamās paaudzes MI modeļu izstrādei un apmācībai.
Šis ir viens no ambiciozākajiem tehnoloģiju projektiem Eiropas vēsturē, kura mērķis ir samazināt atkarību no ASV tehnoloģiju gigantiem un Ķīnas, vienlaikus stiprinot Eiropas digitālo neatkarību.
Pēdējo gadu laikā MI attīstību nepārprotami vadījuši tieši ASV uzņēmumi, piemēram, visiem zināmie OpenAI, Google, Anthropic un Meta. Tikmēr Ķīna iegulda miljardiem eiro savās MI platformās un pusvadītāju ražošanā. Rezultāts? Eiropa paliek iedzinējos
Lai gan kontinentā netrūkst spēcīgu universitāšu, pētniecības centru un jaunuzņēmumu, tam joprojām trūkst vienas būtiskas lietas – milzīgas skaitļošanas jaudas. Modernu MI modeļu apmācībai nepieciešami desmitiem vai pat simtiem tūkstošu specializētu procesoru, kuru Eiropā šobrīd ir ievērojami mazāk nekā ASV vai Ķīnā.
Tieši šo infrastruktūras trūkumu Eiropas Komisija uzskata par vienu no galvenajiem šķēršļiem kontinenta konkurētspējai.
Kas īsti ir MI gigarūpnīca?
Neraugoties uz nosaukumu, šīs “gigarūpnīcas” neražos datorus vai mikroshēmas.
Patiesībā tās būs īpaši lieli datu centri, kuros atradīsies vairāk nekā 100 000 modernu MI procesoru, ātrgaitas tīkli, energoefektīvas dzesēšanas sistēmas un infrastruktūra, kas ļaus trenēt nākamās paaudzes mākslīgā intelekta modeļus.
Eiropas Komisija norāda, ka šādas iekārtas būs aptuveni četras reizes jaudīgākas nekā pašreizējie Eiropas AI superdatori.
Šīs skaitļošanas jaudas būs pieejamas ne tikai lielajiem uzņēmumiem, bet arī universitātēm, pētniecības institūtiem, jaunuzņēmumiem un valsts iestādēm. Mērķis ir radīt vidi, kurā Eiropas uzņēmumi var attīstīt savus MI risinājumus, nepaļaujoties uz ārvalstu infrastruktūru.
Ar 10 miljardiem būs par īsu
Publiski izziņotie 10 miljardi eiro ir tikai daļa no kopējā plāna. Eiropas Komisija cer, ka valsts finansējums piesaistīs vēl aptuveni 20 miljardus eiro privāto investīciju, tādējādi kopējais projekta apjoms varētu pārsniegt 30 miljardus eiro.
Finansēšanā paredzēts iesaistīt arī Eiropas Investīciju banku, dalībvalstis un privātos uzņēmumus.
Komisija uzskata, ka šāda publiskā un privātā sektora sadarbība palīdzēs Eiropai izveidot konkurētspējīgu AI infrastruktūru, kas ilgtermiņā samazinās atkarību no ārvalstu mākoņpakalpojumu sniedzējiem.
Suverenitāte, suverenitāte un vēlreiz suverenitāte
Eiropas Komisija arvien biežāk lieto jēdzienu tehnoloģiskā suverenitāte. Tas nozīmē spēju pašiem izstrādāt un uzturēt kritiski svarīgas tehnoloģijas, nepaļaujoties uz citu valstu uzņēmumiem.
Patlaban lielākā daļa Eiropā izmantoto mākoņdatošanas pakalpojumu pieder ASV uzņēmumiem, piemēram, Amazon, Microsoft un Google. Tas rada bažas gan par konkurētspēju, gan datu drošību, gan Eiropas spēju attīstīt savus MI risinājumus ilgtermiņā.
Tieši tādēļ jaunās MI gigarūpnīcas tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem soļiem Eiropas digitālās neatkarības stiprināšanā.
Ir arī kāds “bet”. Lai gan investīcijas ir iespaidīgas, eksperti norāda, ka Eiropai priekšā joprojām ir sarežģīts uzdevums.
ASV tehnoloģiju uzņēmumi jau gadiem ilgi iegulda desmitiem miljardu dolāru MI infrastruktūrā, savukārt Ķīna MI attīstību uzskata par vienu no savām galvenajām stratēģiskajām prioritātēm.
Eiropai nāksies ne tikai izbūvēt jaudīgus datu centrus, bet arī nodrošināt pietiekamu elektroenerģijas apjomu, piesaistīt MI speciālistus un attīstīt pusvadītāju ekosistēmu. Vienlaikus Eiropas Savienība uzsver, ka visi šajās gigarūpnīcās izstrādātie risinājumi atbildīs MI akta, datu aizsardzības un kiberdrošības prasībām, cenšoties apvienot inovāciju ar drošību.
Ja projekts izdosies, tas var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Eiropas tehnoloģiju nozarē pēdējo gadu laikā. Taču pat ar desmitiem miljardu eiro būs nepieciešami vairāki gadi, līdz jaunā infrastruktūra sāks pilnvērtīgi darboties un Eiropa varēs reāli konkurēt ar pasaules MI līderiem.
Avoti: AP, Reuters, Eiropas Komisija
