Savu ikdienu dien dienā pavadām internetā, tomēr vai kādreiz esi domājis par to, ko publicē visas pasaules acīm?
Mēs visi esam to darījuši – uzņēmuši fotogrāfiju, dalījušies ar savām pardomām vai kopīgojuši kādu dzīves mirkli, pat neaizdomājoties par sekām. Internets rada iespaidu par drošu un pazīstamu vidi, kur dalāmies ar cilvēkiem, kuriem uzticamies.
Taču realitāte ir citādāka. Katrs publicētais ieraksts var nonākt svešās rokās un tikt pavērsts pret tevi. Lūk, piecas lietas, ko labāk paturēt pie sevis.
1. Reāllaika atrašanās vieta
Ieraksts savā Instagram profilā ar uzrakstu „esam Romā!” vai foto no lidostas pirms izlidošanas šķiet nevainīgs, taču tas faktiski pasaulei paziņo vienu lietu – tavs mājoklis šobrīd ir tukšs. Pat ja privātuma iestatījumi ir ieslēgti, bildes bieži satur metadatus ar GPS koordinātām, ko ir iespējams izmantot, lai noskaidrotu gan ceļojuma galamērķi, gan mājas atrašanās vietu.
Kā tas notiek? Katru reizi, kad uzņem fotogrāfiju ar viedtālruni, tā automātiski tiek papildināta ar tā sauktajiem EXIF datiem – slēptiem metadatiem, kas satur precīzas GPS koordinātas, laiku un pat ierīces modeli.
Kad attēls tiek publicēts, jebkurš, kam nav slinkums un ir pieejama konkrēta programmatūra, var uzzināt ne tikai kur bilde ir uzņemta, bet arī izsekot tavam ierastajam maršrutam, sevišķi, ja attēlos pastāvīgi atkārtojas vienas un tās pašas lokācijas.
Publiski pieejama informācija par atrašanās vietu un ikdienas paradumiem var padarīt cilvēku par vieglu mērķi lērumam dažādu uzbrukumu, no izsekošanas līdz personīgās mantas apskādēšanai.
Tas pats attiecas uz regulāriem ierakstiem par ikdienas maršrutiem, piemēram, kurā kafejnīcā katru rītu dzer kafiju un kurā laikā parasti pārrodies mājās. Šādi dati kopā veido precīzu dzīvesveida karti, kas krāpniekiem un zagļiem ir ārkārtīgi vērtīga.
2. Personas dokumenti un finanšu dati
Šis šķiet pašsaprotami, taču praksē cilvēki regulāri publicē pases attēlus vai čekus, dažreiz pat neapzinoties, ka tie redzami bildē. Pases dati, personas koda numuri, kredītkaršu numuri un cita līdzīga informācija ir tieši tas, kas noziedzniekiem nepieciešams, lai piekļūtu kontiem vai uzdotos par citiem cilvēkiem.
Identitātes zādzība šajā gadījumā var noritēt vairākos veidos. Viens no bīstamākajiem ir tā sauktā pikšķerēšana jeb phishing. Krāpnieks, kurš zina tavu vārdu, adresi un dzimšanas datumu, var nosūtīt ticamu e-pastu, kas izskatās kā banka vai valsts iestāde, un pieprasīt papildu datus.
Jo vairāk informācijas viņiem ir, jo pārliecinošāks izskatās uzbrukums. Personu apliecinošus dokumentus, darba līgumus vai bankas informāciju nedrīkst augšupielādēt mākonī bez šifrēšanas, un noteikti nevajadzētu publicēt sociālajos medijos.
Pat šķietami mazsvarīga informācija – dzimšanas datums, mātes pirmslaulību uzvārds vai pirmā skola – bieži vien tiek izmantota kā atbilde uz drošības jautājumiem, ko bankas un citi pakalpojumi izmanto konta atjaunošanai.
3. Jebkas, kas saistās ar bērniem
Bērnu bildes sociālajos medijos ir kļuvušas tik izplatītas, ka liela daļa vecāku pat neaizdomājas pirm nospiest “publicēt”. Tomēr risku ir daudz, un tie ir nopietni.
Bērnu attēli var nokļūt svešās rokās un tikt izmantoti bez vecāku piekrišanas, sākot no profilu veidošanas negodīgos tīmekļa vietnēs līdz ļaunprātīgai izmantošanai.
Vēl konkrētāks risks rodas tad, kad bildēs ir redzama informācija, ko vecāki neapzinās par bīstamu, piemēram, skolas formas tērps, kas norāda uz mācību iestādi, bērna pilnais vārds un citi dati.
Šādi dati kopā ar bērna izskata aprakstu svešam cilvēkam var sniegt pietiekami daudz informācijas, lai identificētu bērnu reālajā dzīvē. Ja bērnu fotogrāfijas tomēr tiek publicētas, privātuma iestatījumiem jābūt maksimāli stingriem un jārūpējas par to, ka fona elementi neizpauž papildu informāciju.
Jāsaprot, ka bērni paši sevi pasargāt nevar un tā ir 100% vecāku atbildība, ko viņi atklāj par saviem bērniem internetā. Arī šeit pastāv izsekošanas risks – ja bērna ikdienas gaitas tiek pastāvīgi publiskotas internetā, jebkurš svešinieks var kļūt par paziņu pat tad, ja ar bērnu nav izdevies izveidot tiešu kontaktu.
4. Citu cilvēku personiskā informācija
Atsaucoties uz iepriekšējo punktu, jebkāda veida informācijas dalīšanās par citiem cilvēkiem ir jāierobežo. Jā – arī tad, ja tas šķiet maznozīmīgi. Tiklīdz ir iesaistīta cita persona, tu esi spiests uzņemties atbildību.
Piemēram, pastāvīgi publicējot ierakstus ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, rodas skaidra domu karte gan par tevi pašu, gan taviem draugiem, proti, kāds ir tavs paziņu loks, kā jūs pavadāt laiku kopa utt.
Katra atsevišķā ziņa var šķist maznozīmīga, taču kopumā tās atklāj daudz vairāk, nekā jebkurš no tiem būtu vēlējies.
5. Dusmas, ko vēlāk nožēlosi
Internets nav aprīkots ar dzēšanas taustiņu. Publicēts attēls vai komentārs var pastāvēt mūžīgi – tā dzēšana negarantē, ka kāds to jau nav saglabājis vai ekrānuzņēmis.
Sekas var būt ļoti konkrētas. Darba devēji regulāri pārskata kandidātu sociālo tīklu profilus, un viens nepārdomāts ieraksts var pārtraukt darba interviju, pirms tā pat sākusies.
Tāpat publiski izteikti viedokļi par politiku, reliģiju vai citiem jutīgiem jautājumiem var tikt izmantoti pret cilvēku gadiem vēlāk, kad konteksts ir pilnīgi mainījies. Pirms publicē kādu ierakstu padomā, vai pēc pāris gadiem es vēlētos šo redzēt avīzes pirmajā atvērumā? Ja atbilde ir nē, labāk domu graudus paturēt pie sevis.
Internetā viss ir rokas stiepiena attālumā, un tas nozīmē arī to, ka kļūdas tiek piedotas reti. Pārdomāta ierakstu publicēšana nav paranoja. Tieši pretēji, to ir jāpadara par ieradumu laikmetā, kad informačija pārvietojas ātrāk kā jebkad iepriekš cilvēces vēšturē, un tas ir baisi.
