Aukstie ziemas mēneši nozīmē pastiprinātu uzmanības veltīšanu savam auto. Ar to, kā un ko labāk darīt un kam pievērst uzmanību varat iepazīties šeit.
Ziema Latvijā ir sasniegusi savu zenītu, gaisa temperatūrām esot sevišķi zemām un sniegam esot pārpārēm. Līdz ar to aktualizējas jautājums – kā sagatavot savu auto lielam salam, kas nereti noved pie tā, ka jūs savu auto pat nevarat piedarbināt?
Ir jāsaprot, ka zema gaisa temperatūra būtiski maina automobiļa mehānisko un ķīmisko procesu darbību. Ziemā palielinās slodze kā dzinējam, tā transmisijai, elektroiekārtām un pat virsbūvei. Nepareiza sagatavošana vai nepareiza iedarbināšana var radīt paātrinātu nodilumu, paaugstinātu degvielas patēriņu un tehniskus bojājumus.
Tieši tāpēc esam apkopojuši sava veida tehnisku rokasgrāmatu, lai palīdzētu jums sagatavoties gaidāmajam salam.
Motoreļļa un dzinēja iekšējā aizsardzība
Sāksim ar motoreļļu, kam ziemā ir izšķiroša nozīme. Pie zemas temperatūras eļļa sabiezē, un, ja tās viskozitāte nav atbilstoša, dzinējs aukstā laikā paliek bez pietiekamas eļļošanas. Tas izraisa paaugstinātu berzi kloķvārpstā, sadales mehānismā un virzuļu grupā.
Jāizmanto tikai ražotāja noteiktā eļļas specifikācija, pievēršot uzmanību SAE klasei. Ziemai piemērotas ir eļļas ar zemu ziemas indeksu, piemēram, 0W-20, 0W-30 vai 5W-30.
Skaitlis pirms “W” norāda eļļas plūstamību aukstumā – jo mazāks ir skaitlis, jo labāk eļļa saglabā plūstamību pie zemām temperatūrām. Ne mazāk svarīgs ir arī eļļas daudzums. Tam ir jābūt normas vidū vai tuvu maksimumam, jo nepietiekams eļļas daudzums ziemā īpaši palielina dzinēja nodilumu.
Ja eļļas maiņas intervāls tuvojas beigām, to ieteicams veikt pirms ziemas sezonas, nevis atlikt uz pavasari. Veca eļļa satur vairāk piesārņojumu un mitruma, kas aukstumā pasliktina tās aizsargīpašības.
Degviela
Otrkārt, pilna bāka nav tikai komforta jautājums – ziemā tas ir faktors, kas jūsu auto “tur pie dzīvības”. Aukstajos gada mēnešos degvielas tvertni ieteicams uzturēt vismaz pusei pilnu. Tukšā vai gandrīz tukšā tvertnē veidojas kondensāts, kas var sasalt degvielas padeves sistēmā un izraisīt darbības traucējumus.
Benzīna automobiļiem šis risks ir mazāks, taču dīzeļdzinēju īpašniekiem šis faktors ir sevišķi būtisks. Dīzeļdegviela zemās temperatūrās var sabiezēt un veidot parafīna kristālus. Tāpēc ziemā obligāti jālieto sezonai atbilstoša dīzeļdegviela, kā arī, ja nepieciešams, speciālas piedevas, kas uzlabo plūstamību.
Tāpēc savus ar dīzeli darbināmos auto ir vitāli svarīgi “pabarot” ar zemām temperatūrām paredzētu dīzeli, pretējā gadījumā jūsu vasaras auto netiks nedz uz priekšu, nedz atpakaļu.
Arī hibrīdautomobīļiem ir jāpievērš uzmanība. Tieši šajos auto ziemā biežāk novērojama degvielas kondensācija karterī, īpaši īsu braucienu gadījumā. Tādēļ šādos apstākļos ieteicams regulāri veikt garākus braucienus, lai dzinējs pilnībā uzsiltu un iztvaikotu liekais mitrums.
Akumulators un elektroiekārtas
Treškārt, uzmanība ir jāvērš arī akumulatora virzienā, kā nekā tā jauda ziemā var samazināties par 30–50%. Auksts dzinējs prasa lielāku startera strāvu, bet novājināts akumulators to nespēj nodrošināt. Ja akumulators ir vecāks par trim līdz četriem gadiem, ieteicams veikt slodzes testu vai apsvērt pilnīgu tā nomaiņu.
Jāpārbauda arī ģeneratora darbība un sprieguma regulators, jo nepietiekama uzlāde ziemā ātri noved pie atkārtotas akumulatora izlādes. Kontaktiem jābūt tīriem un bez oksidācijas, jo pat neliela pretestība aukstumā var būt no svara.
Papildu elektroiekārtas, piemēram, sēdekļu apsilde, stiklu apsilde un ventilators, iedarbināšanas brīdī vēlams izslēgt. Tas samazina slodzi uz akumulatoru un atvieglo dzinēja startu.
Pareiza automobiļa iedarbināšana ziemā
Ziemas laikā savs automobilis ir jāmāk arī korekti iedarbināt. Šajā sakarā galvenais ir pacietība un secība. Pirms starta ieteicams pagriezt aizdedzi un ļaut degvielas sūknim iegūt spiedienu. Dīzeļdzinējiem jāgaida, līdz nodziest kvēlsveču indikators..
Starteri nevajadzētu darbināt ilgāk par 5–7 sekundēm vienā piegājienā. Ja dzinējs neiedarbojas, jāgaida vismaz 20–30 sekundes, lai starteris un akumulators atgūtos. Pēc iedarbināšanas dzinējam jāļauj darboties tukšgaitā bez gāzes pedāļa nospiešanas. Strauja apgriezienu palielināšana aukstam dzinējam būtiski palielina nodilumu.
Mūsdienu dzinējiem nav nepieciešama ilgstoša sildīšana stāvvietā, tomēr pie brauciena uzsākšanas ir jāizvairās no augstiem apgriezieniem un intensīvas slodzes, līdz eļļa un dzesēšanas šķidrums sasniedz darba temperatūru.
Transmisija, piekare un papildu mezgli
Automātiskajām pārnesumkārbām ziemā ir nepieciešams ilgāks uzsilšanas laiks. Pēc iedarbināšanas ieteicams pārslēgt selektoru cauri visām pozīcijām, īsi uzkavējoties katrā, lai eļļa spētu sadalīties vienmērīgi.
Mehāniskajām kārbām aukstā laikā var būt palielināta pārnesumu sviras pretestība. Šajā sakarā uztraukumam nav pamata – tā ir normāla parādība, kamēr transmisijas eļļa vēl nav uzsilusi.
Arī piekare un stūres mehānisms ziemā cieš no temperatūras svārstībām un sāls iedarbības. Nemazāk svarīga ir arī pastāvīga virsbūves mazgāšana, īpaši apakšdaļas, kas bieži nonāk saskarē ar uz ceļa izkaisīto sāli – tādā veidā samazinās korozijas risks un tiek pagarināts detaļu kalpošanas laiks.
Auto uzturēšana ziemā prasa ar pietāti izturēties pret savu automobili. Pareizi izvēlēta eļļa, pietiekams degvielas daudzums, darba kārtībā esošs akumulators un korekta iedarbināšanas procedūra būtiski samazina dzinēja nodilumu un palielina uzticamību.
Automašīna ziemā nepiedod paviršību, taču ar laicīgu tā sagatavošanu un izpratni par sava spēkrata darbības principiem, aukstumā iespējams nodrošināt drošu un paredzamu braukšanas pieredzi.
