Vairāk nekā trešdaļa Latvijas tirgotāju pauž bažas par pieaugošo tendenci, ka klienti iepirkšanās laikā izmanto mākslīgā intelekta (MI) platformas. Jaunākais “Norstat” pētījums, kas veikts pēc vadošā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Adyen” pasūtījuma, liecina, ka tas vairs nav tikai nākotnes scenārijs, tā ir realitāte – 35% Latvijas patērētāju vismaz reizi ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus, lai atvieglotu iepirkšanās procesu. Lai gan straujā MI ieviešana rada bažas par tiešā kontakta zaudēšanu starp tirgotāju un klientu, eksperti to uzskata arī par jaunu pārdošanas kanālu, kas, izmantots pareizi, rada iespējas uzņēmumiem palielināt ieņēmumus.
Saskaņā ar aptaujas datiem Latvijas patērētāji iepirkšanās procesā MI visbiežāk izmanto, lai salīdzinātu dažādus produktus (47 %), ātri pārskatītu to īpašības (44 %) un atrastu savām vajadzībām piemērotāko risinājumu (38 %). Šis tirgotājiem rada gan jaunus izaicinājumus, gan iespējas. Gandrīz katrs piektais tirgotājs atzīst, ka ir satraukts par pieaugošo atkarību no trešo pušu platformām kā starpniekiem un ar to saistīto caurskatāmības zudumu pirkuma veikšanas ceļā. Vienlaikus MI platformas kļūst par būtisku pārdošanas kanālu, ar kura palīdzību uzņēmumi var sasniegt plašāku auditoriju un veicināt pārdošanas apjomu.
“Adyen” Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona vadītājs Tobias Linds (Tobias Lindh) uzsver, ka tirgotājiem šobrīd jāspēj sabalansēt divas prioritātes: aizsargāt vērtīgos klientu datus un attiecības, vienlaikus apkalpojot pircējus vidē, kuru viņi paši visbiežāk izvēlas.
“Protams, klientu paradumu maiņa, pārejot no tiešsaistes veikaliem uz MI platformām, kur iespējams gan izvēlēties preces, gan veikt pirkumu, tirgotājiem rada pamatotu uztraukumu,” skaidro Linds. “Tas var nozīmēt, ka tirgotāji zaudē pircēju lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, pat nezinot, kurš konkrēto preci ir iegādājies un kā līdz tam nonācis. Pirms gada vai diviem tas būtu bijis nopietns šķērslis, taču šodien situācija ir kļuvusi krietni daudzsološāka.”
Tāpat eksperts uzsver: “Ja tirgotājiem nav kontroles pār to, kā MI mijiedarbojas ar viņu veikalu, optimismam liela pamata nav. Tomēr, ja tiek izmantoti rīki, kas ļauj saglabāt īpašumtiesības pār klientu datiem un nodrošina caurskatāmu pirkuma ceļu, MI izmantošana kļūst par izaugsmes iespēju, nevis risku.”
Arī paši tirgotāji apzinās datu pārvaldības nozīmi. Vairāk nekā puse jeb 68 % uzņēmumu norāda, ka viņiem ir būtiski pārvaldīt savu klientu datus un tos spēt analizēt, savukārt gandrīz katrs piektais uzskata, ka labāka datu pārskatāmība dažādās platformās būs šī gada galvenais izaugsmes dzinējs. Linds norāda, ka šī mērķa sasniegšanai mākslīgā intelekta laikmetā uzņēmējiem ir laikus jāievieš jaunas pieejas un tehnoloģiskie risinājumi.
Baltijas pircēju gausā pāreja uz MI – tirgotāju iespēja pielāgoties
Lai gan mākslīgā intelekta ieviešana visās nozarēs notiek strauji, vietējo patērētāju piesardzīgā attieksme sniedz tirgotājiem papildu laiku, lai pielāgotos un rūpīgi pārdomātu savu stratēģiju. Pētījuma dati rāda, ka 27% Latvijas pircēju neuzticas mākslīgajam intelektam vai pat nezināja par iespēju to izmantot iepirkšanās procesā. Savukārt 66% to patērētāju, kuri pašlaik MI neizmanto, atzina, ka vienkārši pēc tā nejūt vajadzību.
Tobias Linds (Tobias Lindh) uzskata, ka šāda situācija tirgotājiem nodrošina vērtīgu priekšrocību un laiku sagatavoties. Viņš akcentē: “Raugoties uz globālajām tendencēm, mazumtirdzniecība, tāpat kā jebkura cita nozare, pakāpeniski virzās uz MI izmantošanu. Agrāk vai vēlāk šīs pārmaiņas nostiprināsies arī mūsu reģionā. Piemēram, ChatGPT lietotājiem Latvijā nesen sāka rādīt integrētāku pirkumu informāciju, atbildot uz ar iepirkšanos saistītiem jautājumiem. Tomēr, kamēr pircēji vēl nav pilnībā aptvēruši šīs iespējas, tirgotājiem saglabājas zināma drošība. Tas gan nenozīmē, ka situācija nemainīsies – MI kļūst par neatņemamu tirdzniecības sastāvdaļu, tāpēc uzņēmējiem ir būtiski izmantot šo salīdzinoši mierīgo periodu, lai sagatavotos nākotnei,” skaidro Linds.
Vienlaikus eksperts uzsver, ka ņemot vērā tirgus agrīno attīstības posmu un to, ka patērētāji Baltijā tikai sāk eksperimentēt ar MI iespējām, tirgotājiem vajadzētu rūpīgi izvērtēt pieejamos risinājumus un apdomāt, kā orientēties arvien sadrumstalotākā vidē.
“Šobrīd neviens nevar precīzi prognozēt, kura MI platforma kļūs par dominējošo iepirkšanās kanālu, tāpēc tirgotājiem nevajadzētu balstīt savu nākotnes attīstību vienā slēgtā ekosistēmā. Uzvarētāji būs tie uzņēmumi, kuri spēs būt klātesoši visur, kur klients izvēlēsies iepirkties, vienlaikus saglabājot pilnu kontroli pār klientu datiem un kopējo iepirkšanās pieredzi,” norāda Linds.
Baltijas valstu pieredze rāda, ka MI loma pirkumu veikšanā pieaug visā reģionā. Kamēr Latvijā 35% pircēju ir izmantojuši MI, lai atvieglotu pirkumu veikšanu, Igaunijā šis rādītājs ir 34%, bet Lietuvā tas sasniedz jau 45%.
“Tirgotāji šodien darbojas vidē, kas mainās izteikti strauji,” piebilst Linds. “Mākslīgais intelekts ir uz palikšanu, un visas pazīmes liecina, ka tas kļūs par arvien lielāku ikdienas sastāvdaļu. Tāpēc uzņēmumiem jau tagad ir jāplāno, kā padarīt savus produktus un pakalpojumus viegli atrodamus MI pārdošanas kanālos, vienlaikus neatdodot kontroli pār pircēju pieredzi un datiem.”
Par pētījumu:
“Norstat Latvija” pēc “Adyen” pasūtījuma veica pētījumu, aptaujājot 1000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 16 gadiem, kā arī 300 uzņēmējus. Uzņēmumu pārstāvji, kas piedalījās pētījumā, pārstāvēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, ražošanas un komunālo pakalpojumu, mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības, e-komercijas, importa un eksporta, kā arī pārdošanas un mārketinga jomas. Visi respondenti bija lēmumu pieņēmēji savās organizācijās vai atbildīgi par tādām jomām kā mazumtirdzniecība, e-komercija, maksājumu risinājumi, digitālie kanāli vai biznesa attīstība.
