Pasaules Ekonomikas forums Davosā, un, ievērojot un pieturoties pie visai izplatītas tendences, šoreiz uzmanības centrā bija mākslīgais intelekts.
Ir noslēdzies kārtējais Pasaules Ekonomikas forums Davosā, kas kā ierasts bija notikumiem un izteicieniem piesātināts, sevišķi lielai uzmanībai esot vērstai ASV prezidenta Donalda Trampa ambīcijām Grenlandē. Tomēr šogad vairāk kā jebkad iepriekš ir radusies vēlme uzdot jautājumu – vai forums ir par ekonomiku vai tehnoloģijām?
Ja neesat lietas kursā, tad viena no karstākajām tēmām, protams, bija mākslīgais intelekts (MI), kas šā gada Pasaules Ekonomikas forumam lika izskatīties drīzāk pēc tehnoloģiju megakonferences. Diskusijas lielā mērā noteica tādu uzņēmumu vadītāji kā Nvidia, Microsoft, Tesla un Anthropic.
Neskatoties uz bažām par iespējamu MI burbuli un automatizācijas ietekmi uz globālo nodarbinātību, biznesa līderi publiski demonstrēja pārliecību, ka tehnoloģija radīs jaunas darba vietas un vairos darba ļaužu produktivitāti.
Nvidia izpilddirektors Jensens Huangs Davosā atkārtoja vienkāršu, bet simbolisku frāzi: “Darbs, darbs, darbs.” Viņš apgalvoja, ka MI izplešanās radīs pieprasījumu ne tikai pēc programmētājiem, bet arī pēc praktisku profesiju pārstāvjiem, piemēram, infrastruktūras būvniekiem, elektriķiem, metālapstrādes speciālistiem.
Viņa ieskatā datu centru izbūve un mikroshēmu ražošanas jaudu palielināšana jau tagad kļūst par nozīmīgu nodarbinātības dzinējspēku.
Arī Cisco vadītājs Džītu Patels minēja konkrētus piemērus, proti, projekti, kas agrāk prasīja gandrīz divdesmit gadus ar MI palīdzību tiek realizēti vien dažu nedēļu laikā. Viņš uzsvēra, ka MI nav jāuztver kā drauds. Drīzāk uz to esot jāskatās kā instrumentu, kas, piemēram, programmētājiem ļauj tiem saglabāt profesijas nozīmi un savu konkurētspēju ilgtermiņā.
Tomēr šim optimismam pretī stājās spēcīgs skepses vilnis no arodbiedrībām. UNI Global Union vadītāja Kristija Hofmane brīdināja, ka MI bieži tiek pasniegts kā rīks produktivitātes vairošanai, kas praksē nozīmē darīt vairāk ar mazāku darbinieku skaitu.
Viņasprāt, uzņēmumi nereti izmanto MI kā aizsegu jau atlaišanas viļņiem, tādējādi sociālās sekas tiek mīkstinātas ar tehnoloģijas retoriku.
Spreidze līderu vidū
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, Davosā šoreiz bija jūtama publiska spriedze starp pašiem MI nozares smagsvariem. Anthropic vadītājs Dario Amodei asi kritizēja ASV lēmumu atļaut Nvidia mikroshēmu eksportu uz Ķīnu.
Viņš salīdzināja MI datu centru ar “veselu ģēniju valsti” un apgalvoja, ka šādas jaudas nodošana konkurentam ir stratēģiska kļūda. Vienlaikus šāda kritika ir sevišķi ironiska – kā nekā, Anthropic ir viens no lielākajiem Nvidia klientiem.
Tas savukārt ir cēlis gaismā sarežģītu savstarpējo atkarību MI ekosistēmā, kur konkurenti ir arī partneri. Davosā šī tika uztverta kā zīme, ka cīņa par dominanci MI tirgū kļūst asāka un, kas ir interesanti, arī personiskāka.
Microsoft vadītājs Satja Nadella savukārt koncentrējās uz citu risku, proti, pieprasījuma trūkumu. Viņš uzsvēra, ka MI infrastruktūra var kļūt par ekonomisku nastu, ja tehnoloģija netiks plaši lietota. Nadella pat nodēvēja datu centrus par “žetonu rūpnīcām”, netieši norādot, ka bez stabilas lietotāju bāzes milzīgās investīcijas var neatmaksāties.
Arī Huangs no Nvidia pievienojās šim naratīvam, apgalvojot, ka nozare joprojām neinvestē pietiekami daudz, lai MI solījumi kļūtu par ilgtspējīgu realitāti. Viņa skatījumā nepieciešami vēl lielāki ieguldījumi gan mikroshēmu ražošanā, gan enerģētikā, lai MI izaugsme neiestrēgtu infrastruktūras ierobežojumu dēļ.
Vienlaikus konsultāciju uzņēmums PwC atgādināja, ka tikai katrs astotais uzņēmumu vadītājs šobrīd redz MI kā reālu izmaksu samazinājuma un ieņēmumu pieauguma avotu. Šie dati pastiprināja bažas, ka daļa nozares dzīvo uz pārmērīga optimisma rēķina.
Ieguvumi un riski
Neraugoties uz ļoti redzamām verbālajām sadursmēm, Davosā tika minēti arī ļoti konkrēti MI ieguvumi. BNY komercdirektore Kātinka Vālstrēma norādīja, ka MI ir ļāvis ievērojami paātrināt klientu apkalpošanas procesu un vienlaikus samazināt administratīvās izmaksas.
BlackRock operatīvais direktors Robs Goldšteins uzsvēra, ka pasaulē lielākais aktīvu pārvaldītājs MI uztver kā izaugsmes instrumentu, nevis kā līdzekli darbinieku skaita samazināšanai. Viņš paziņoja, ka uzņēmums plāno saglabāt darbinieku skaitu tādu, kā tas ir patlaban, vienlaikus paplašinot biznesu ar MI palīdzību.
Tomēr bažas par darba vietu sarukšanu joprojām ir klātesošas. Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas vadītājs Luks Triangls uzsvēra, ka strādājošā klase visā pasaulē MI uztver kā draudu, ja viņiem nav teikšanas par tā ieviešanas tempu un formu.
Viņš aicināja valdības un uzņēmumus iesaistīt šo sabiedrības daļu lēmumu pieņemšanas procesos, lai mazinātu sociālo spriedzi un arvien pieaugošu uzticības deficītu varasvīriem.
Noslēgumā Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss aicināja sabiedrību gatavoties gan iespējām, gan satricinājumiem, ko nesīs arvien plašāka MI integrēšana mūsu ikdienās. Viņš pat ierosināja apsvērt MI aktivitāšu aplikšanu ar nodokļiem, lai atbalstītu darbiniekus, kurus šī tehnoloģija varētu izspiest no darba tirgus.
Avoti: Reuters, TechCrunch
