Romas katoļu baznīcas pāvests Leons XIV seko līdzi pasaulē notiekošajam, un lūdz vērst uzmanību uz mākslīgā intelekta iegrožošanu.
Vakar Vatikānā notika kaut kas tāds, ko vēl pirms dažiem gadiem bija neiedomājami pat nosapņot – Romas pāvests Leons XIV publicēja teju 43 000 vārdu garu manifestu par mākslīgā intelekta draudiem. Enciklikas prezentācijas pasākumā klātesošo vidū bija arī Kriss Olāls – viens no MI uzņēmuma Anthropic līdzdibinātājiem.
Kas ir enciklika?
Lai pilnībā aptvertu šī notikuma nozīmi, sākumā ir jāsaprot, kas tad īsti ir enciklika. Enciklika ir viens no augstākajiem mācības veidiem, ko Romas pāvests var pavēstīt Romas Katoļu baznīcas mācekļiem, piemēram, mācītājiem, bet caur viņiem – visai pārējai pasaulei.
Pāvesti šādus dokumentus raksta reti un tēmu izvēlas uzmanīgi, jo tie izsaka pontifikāta galveno prioritāti. Pāvests Frančesks 12 gadu laikā publicēja tikai četrus šādus dokumentus. Encikliki parasti aktualizē tēmas, kas ir sava veida pagrieziena punkti pasaules vēsturē.
1891. gadā pāvesta Leona XIII “Rerum Novarum” pieprasīja labākus darba apstākļus strādniekiem industrializācijas laikmetā. 1963. gadā Jānis XXIII ar “Pacem in Terris” aicināja uz atteikšanos no kodolieročiem Aukstā kara zenītā. 2015. gadā Frančesks ar “Laudato Si’” pirmo reizi atzina zinātnisko vienprātību par klimata pārmaiņām (vismaz Romas katoļu baznīcas kontekstā).
Un tagad, 2026. gadā, Leons XIV ir pievienojies šai kompānijai.
Mākslīgais intelekts kā ceļš uz bezgalīgu karu
Jaunās enciklikas nosaukums ir “Magnifica Humanitas” jeb “Cilvēces diženums”. Pāvests to parakstīja 15. maijā – tieši 135 gadus pēc tam, kad viņa priekštecis Leons XIII publicēja “Rerum Novarum“. Šī noteikti nav sakretība. Atsauce uz industrializācijas laikmeta encikliku skaidri parāda, ka Leons XIV MI attīstību uzlūko kā mūsdienu industriālo revolūciju ar tikpat nopietnu sociālo un morālo svaru.
Dokumenta centrā ir vairākas savstarpēji saistītas bažas. MI izplata dezinformāciju, veicina konfliktus un var novest pasauli līdz bezgalīgam karam. Autonomo ieroču sistēmas ir attīstījušās tiktāl, ka tās “cilvēks tās praktiski vairs nespēj pilnībā pārvaldīt”. Lēmumus par cilvēku dzīvībām nedrīkst uzticēt algoritmiem.
Pāvests aicina valdības palēnināt MI attīstības tempu, izveidot stingrus starptautiskus regulējumus un nodrošināt, ka MI datu īpašumtiesības nepaliek tikai privātu uzņēmumu rokās. Tāpat viņš aicina pasargāt bērnus un darba ņēmējus no MI negatīvajām sekām.
Atsaucoties uz Bābeles torņa stāstu, pāvests brīdina par cilvēces lepnuma risku, proti, vēlmi sasniegt debesīm bez morāla pamata. “Nepieciešama aktīvāka politiskā rīcība, kas spēj bremzēt tehnoloģiju attīstības tempu brīdī, kad attīstība kļūst par ātru,” raksta Leons XIV.
“Anthropic nav imūns pret spiedienu”
Kā minēts iepriekš, pasākuma viesis bija arī Anthropic līdzdibinātājs Kriss Olāhs. Olāls pateicās pāvestam par jautājuma izvirzīšanu starptautiskās skatuves priekšplānā, un atklāti atzina, ka pat vadošie MI uzņēmumi ne vienmēr rīkojas tā, kā būtu pareizi.
“Katrs MI uzņēmums, tostarp Anthropic, pastāv komerciāla spiediena apstākļos, kas var stāties pretī atbildīgai rīcībai,” sacīja Olāls. Tas ir rets gadījums, kad kāds no nozares iekšienes publiski atzīst nepieciešamību pēc neatkarīgas uzraudzības.
Vai enciklikas maina pasauli?
Vatikāna pētniece Anna Roulandsa, runājot pasākumā, norādīja, ka vairāk nekā gadsimtu pāvesti brīdinājuši, ka pasauli neizglābs tirgus. “Šodien pāvests Leons brīdina, ka pasauli neizglābs MI,” viņa sacīja.
Vai enciklika mainīs politiku? Precedenti ir atšķirīgi. “Pacem in Terris” daļēji tiek atzīta par morālo pamatu kodolizmēģinājumu daļēja aizlieguma līgumam 1963. gadā. Francesca klimata enciklika toties nav apturējusi emisiju pieaugumu.
Tomēr Vatikāna korespondents Džons Tāvis, kurš sekojis trim pontifikātiem, norāda, ka šādu dokumentu ietekme izpaužas lēnām. “To idejas pakāpeniski ienāk publiskajā telpā un medijos” viņš sacīja. “Es domāju, ka šī enciklika kļūs par atskaites punktu MI debatēs.”
Dokuments jau ir pieejams Vatikāna mājaslapā vairākās valodās.
Avoti: Reuters (1), Reuters (2)
