Elektroauto akumulatoru pārstrāde nav bijis pārlieku aktuāls jautājums, tomēr situācija mainās un tiek aktīvi meklēti risinājumi pārstrādes izrāvienam.
Elektroauto akumulatoru pārstrāde līdz šim nav bijusi tā skaļākā nozares tēma. Taču situācija strauji mainās. Konsultāciju uzņēmums McKinsey & Company prognozē, ka līdz 2040. gadam globālie ieņēmumi akumulatoru pārstrādes ķēdē varētu sasniegt aptuveni 60 miljardus eiro gadā. Salīdzinājumam – pērn šis tirgus bija aptuveni 2,1 miljardu eiro vērts.
Bet kāpēc tieši tagad? Iemesls ir vienkāršs – elektroauto tirgus ir salīdzinoši jauns. Līdz šim tikai neliels skaits transportlīdzekļu ir sasniedzis sava dzīves cikla beigas. Tomēr pēc 2030. gada situācija būtiski mainīsies. Tirgū nonāks liels skaits nolietotu akumulatoru no pirmajiem masveidā pārdotajiem elektroauto.
Augstas nobraukuma baterijas visticamāk nebūs piemērotas ilgstošiem braucieniem, taču tajās esošie materiāli, piemēram, litijs, niķelis, kobalts, ir atkārtoti izmantojami jaunu akumulatoru ražošanā. Tieši tāpēc pārstrādes procesā iegūto minerālvielām bagāto masu mēdz dēvēt par jauno “melno zeltu”.
Ražotāji, regulas un citi faktori
Nozare pamazām pāriet no nišas segmenta uz augstas izaugsmes industriju. Autoražotāji, tostarp BMW, Volkswagen un Renault, paplašina sadarbību ar pārstrādes uzņēmumiem. Savukārt specializēti tehnoloģiju spēlētāji, piemēram, R3 Robotics, ievieš robotizētus risinājumus, lai industrializētu akumulatoru izjaukšanu un samazinātu izmaksas.
Tehnoloģiskais progress nozīmē, ka pārstrāde pakāpeniski kļūst efektīvāka un ekonomiski pamatotāka. Ilgtermiņā tas var mazināt atkarību no primāro izejvielu ieguves.
Būtiska loma izaugsmei ir arī normatīvajam regulējumam. Eiropas Savienībā spēkā esošā Bateriju regula paredz, ka līdz 2030. gadam elektroauto akumulatoros jānodrošina 70% pārstrādāta litija īpatsvars. Savukārt Kritisko izejvielu akts nosaka, ka vismaz 25% nepieciešamo materiālu jāiegūst Eiropas Savienībā, tostarp izmantojot pārstrādi.
Arī Ķīnā pastāv obligātās akumulatoru atpakaļpieņemšanas prasības.
Tikmēr Amerikas Savienotajās Valstīs federāla mēroga regulējuma pagaidām nav, taču atsevišķi štati rīkojas patstāvīgi. Piemēram, Kolorādo štatā ierosināts likumprojekts, kas no 2028. gada paredzētu autoražotāju atbildību par elektroauto bateriju pienācīgu pārstrādi.
Stratēģiska nozīme pēc 2050. gada
Akumulatoru pārstrāde nav tikai vides jautājums. Tā ir arī piegādes drošības un peļņas maržu aizsardzības stratēģija. Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un konkurencei par kritiskajiem resursiem, otrreizējā izejvielu aprite kļūst par stratēģisku priekšrocību.
Vides domnīcas RMI pētījums pat liecina, ka nobriedusi elektroauto akumulatoru pārstrādes industrija pēc 2050. gada varētu būtiski samazināt vai pat pilnībā novērst nepieciešamību iegūt jaunus bateriju minerālus no raktuvēm.
Ja šīs prognozes piepildīsies, elektroauto akumulatoru pārstrāde kļūs nevis par palīgnozari, bet par vienu no centrālajiem elementiem globālajā enerģētikas un mobilitātes pārejā.
Avots: InsideEVs
