Zviedrija ir paziņojusi par mēģinājumu veikt kiberuzbrukumu vienai no valsts termoelektrostacijām. Vainīgais? Krievijas valdībai pietuvināti hakeru grupējumu.
Incidents, kas notika pērnā gada sākumā un ilgu laiku bija miglā tīts, iezīmē satraucošu mūsdienu realitāti, kur arvien vairāk tiek pāriets no vienkāršiem sistējumu traucējumiem uz potenciāli graušokšiem ubrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.
Civilās aizsardzības ministrs Karsl-Oskars Bolins uzsvēra, ka hakeri vairs neapstājas ar pakalpojumu atteices uzbrukumiem. Arvien vairāk tiek mēģināts radīt reālu kaitējumu fiziskajai infrastruktūrai, kas var atstāt nopietnas sekas uz ikdienu.
Lai gan konkrētā elektrostacija netika nosaukta, amatpersonas norādīja, ka uzbrukums tika veiksmīgi apturēts, pateicoties iebūvētiem drošības mehānismiem. Tas tomēr nenozīmē, ka risks ir novērsts. Tieši pretēji – šis gadījums demonstrē, ka katastrofālas sekas nav aiz kalniem.
Zviedrijas amatpersonas uzskata, ka uzbrukuma organizatori ir saistīti ar Krievijas izlūkdienestiem, liecinot par arvien mērķtiecīgāku kiberuzbrukumu koordināciju un stratēģiju. Šāda veida uzbrukumi tiek uzskatīti par daļu no plašākas hibrīdkara stratēģijas, kur digitālie līdzekļi kalpo par instrumentu fiziskās infrastruktūras bojāšanai.
Kiberkarš, kas uzņem apgriezienus
Diemžēl, šis incidents nav izolēts gadījums. Pēdējo gadu laikā, sevišķi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, Krievija koordinē arvien biežāk vēršas pret Eiropas kibertelpu, upura lomā nonākot enerģētikas un ūdensapgādes sektoram.
Piemēram, Polijā tika mēģināts destabilizēt elektroapgādes tīklu, savukārt Norvēģija gadījumā hakeri īslaicīgi pārņēma kontroli pār dambi, radot reālus plūdu draudus. Arī Ļvivā tika piedzīvots uzbrukums, kura rezultātā simtiem dzīvokļu palika bez apkures ziemas apstākļos.
Eksperti norāda, ka šie uzbrukumi kļūst arvien sarežģītāki un mērķtiecīgāki, bieži vien saistīti ar tā sauktajām ilgtermiņa kiberoperācijām, kuru mērķis ir iefiltrēties sistēmās un gaidīt piemērotu brīdi triecienam. Turklāt šī aktivitāte neaprobežojas tikai ar Eiropu. Par mērķi kļūst arī kritiskā infrastruktūra ASV.
Šāda situācijas attīstība vēlreiz padara skaidru faktu, ko zinājām jau iepriekš – kibertelpa kļūst par kara zonu, un tā ir jāsargā daudz mērķtiecīgāk kā jebkad iepriekš. Kā nekā, Krievijas kiberuzbrukumu rīku klāsts noteikti turpinās pieaugt, tāpēc Eiropai ir jābūt gatavai visam.
Avots: TechCrunch
