Filmu un seriālu skatīšanās straumēšanas platformās jau sen kļuvusi par ikdienu, taču drīzumā šis paradums Latvijā varētu dot taustāmu pienesumu arī vietējai kino industrijai. Valdība devusi atļauju likuma grozījumiem, kas paredz ieviest tā dēvēto “Netflix nodokli”. Mehānisms, kas starptautiskajiem straumēšanas pakalpojumu sniedzējiem liktu daļu no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem novirzīt Eiropas un Latvijas filmu veidošanai.
Ja grozījumus apstiprinās arī Saeima, Latvija pievienosies vairākām Eiropas valstīm, kur līdzīga sistēma jau darbojas.
Kas īsti mainīsies?
Plānotās izmaiņas paredz, ka audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji pēc pieprasījuma, kuri darbojas Latvijas tirgū, turpmāk veiks finansiālu ieguldījumu Eiropas audiovizuālā satura attīstībā.
Praksē tas nozīmē, ka tādi starptautiski straumēšanas pakalpojumi kā Netflix, Disney+, Amazon Prime Video, Apple TV+, Max, Viaplay, Go3, Rakuten TV, YouTube Movies & Shows un citi varētu maksāt Latvijai vismaz 3,5 % no ieņēmumiem, kas gūti Latvijas tirgū.
Plānots, ka šie līdzekļi nonāks Nacionālā kino centra budžetā un tiks izmantoti konkursa kārtībā Latvijas filmu un citu audiovizuālo darbu finansēšanai.
Kino nozarei – vismaz 600 000 eiro gadā
Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm jaunais regulējums Latvijas kino nozarei ik gadu varētu nodrošināt vismaz 600 000 eiro papildu finansējumu. Vienlaikus kultūras nozares pārstāvji pieļauj, ka faktiskā summa varētu izrādīties vēl lielāka, jo straumēšanas platformu popularitāte Latvijā turpina pieaugt.
Papildu finansējums ļautu atbalstīt jaunu filmu, dokumentālo darbu un citu vietējo projektu tapšanu, vienlaikus stiprinot Latvijas audiovizuālās nozares konkurētspēju.
Kāpēc šāds risinājums tiek ieviests?
Pēdējo gadu laikā būtiski mainījušies iedzīvotāju filmu skatīšanās paradumi. Pandēmijas laikā arvien vairāk cilvēku izvēlējās filmas un seriālus skatīties tiešsaistē, un šī tendence saglabājusies arī pēc tam.
Kultūras ministrija norāda, ka digitālā satura patēriņš Latvijā ievērojami pieaudzis. Pieaugusi gan Latvijas filmu skatīšanās internetā, gan ārvalstu straumēšanas platformu izmantošana. Pētījumi liecina, ka starptautisko straumēšanas servisu auditorija Latvijā turpina augt, tādēļ ministrija uzskata, ka šo platformu ieguldījums vietējā kino attīstībā būtu loģisks solis.
Ne visi šo ieceri vērtē pozitīvi
Pret ieceri iebildumus paudusi starptautiskā filmu un straumēšanas industriju pārstāvošā organizācija Motion Picture Association, kuras biedru vidū ir tādi pasaules uzņēmumi kā Netflix, Disney, Warner Bros. Discovery, Sony Pictures, Universal Pictures un Paramount Pictures.
Organizācija uzskata, ka obligāts finansiāls ieguldījums varētu radīt papildu administratīvos šķēršļus un ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību Eiropas Savienības tirgū.
Savukārt Kultūras ministrija norāda, ka līdzīgi finansēšanas modeļi jau darbojas vairākās Eiropas valstīs un to mērķis ir nodrošināt, lai globālās platformas piedalītos vietējā kultūras satura attīstībā.
Galavārds vēl būs Saeimai
Lai jaunā kārtība stātos spēkā, likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai. Ja deputāti tos atbalstīs, straumēšanas platformām būs pienākums piedalīties Latvijas kino nozares finansēšanā, novirzot daļu no vietējiem ieņēmumiem filmu veidošanai.
Tas nozīmētu, ka katrs abonements populārākajām straumēšanas platformām netieši palīdzētu finansēt arī Latvijas kino attīstību.
