Ļaunatūra un datorvīrusi kļūst arvien aktuālāki, un, ja nav zināms to darbības veids, tie var šķist nekaitīgi, tomēr realitāte ir skaudrāka nekā sākotnēji var šķist.
Digitālais laikmets, kurā diemžēl vai par laimi dzīvojam, nozīmē, ka mūsu ikdiena iet roku rokā ar datoriem, viedtālruņiem un, protams, internetu. Tiklīdz mūsu rutīna lielākā vai mazākā mērā pārorientējas uz digitālo vidi, rodas jauni draudi – kiberdraudi.
Viens no būtiskākajiem apdraudējumiem ir ļaunatūra. Tā var sabojāt ierīces, nozagt jutīgus datus vai pat pilnībā paralizēt ierīces darbību. Tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir ļaunatūra, kā tā darbojas un kā no tās iespējams pasargāties.
Kas ir ļaunatūra un datorvīrusi?
Termins ļaunatūra (angļu val. malware) apzīmē jebkādu ļaunprātīgu programmatūru, kas izstrādāta, lai kaitētu datoriem, tīkliem vai citām digitālām ierīcēm. Tā var pārņemt kontroli pār sistēmu, nozagt informāciju vai traucēt ierīces normālu darbību.
Viens no zināmākajiem ļaunatūras veidiem ir datorvīruss. Tas ir ļaunprātīgas programmas koda fragments, kas spēj izplatīties no vienas ierīces uz citu. Vīrusi bieži pievienojas citām programmām vai failiem, un, tiklīdz lietotājs tos atver, vīruss aktivizējas un sāk izplatīties tālāk.
Šādi uzbrukumi var izpausties dažādos veidos. Dažkārt tie bojā programmas, dzēš failus vai pārformatē cieto disku. Citreiz tie pilnībā aptur operētājsistēmas darbību vai nozog lietotāja personīgos datus. Hakeri bieži izmanto arī e-pastus ar inficētiem pielikumiem, lai piekļūtu upura kontiem vai sensitīvai informācijai.
Ļaunatūras vēsture sniedzas līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, kad tika radīta pirmā pašreplicējošā programma Creeper. Lai gan tā tika izstrādāta kā eksperiments, šis notikums iezīmēja sākumu kiberapdraudējumu evolūcijai, kas turpinās līdz pat mūsdienām.
Kā pamanīt ļaunatūras infekciju?
Ļaunatūra var izpausties dažādos veidos, no nelielām neērtībām līdz nopietniem drošības pārkāpumiem. Tomēr ir vairākas pazīmes, kas var liecināt par iespējamu ierīces inficēšanu.
Biežāk sastopamie simptomi ir ievērojami lēnāka datora darbība, ilgs sistēmas ielādes laiks vai problēmas ar programmu palaišanu. Dažkārt lietotāji pamana arī biežas sistēmas kļūdas, negaidītus restartus vai pat tā saukto “zilā ekrāna” kļūdu (tagad melno ekrānu).
Vēl viena pazīme var būt negaidīti uznirstošie logi, nezināmas programmas vai pēkšņas izmaiņas pārlūka iestatījumos. Dažkārt ļaunatūra arī deaktivizē antivīrusu programmu, lai paliktu nepamanīta.
Īpaši bīstama situācija ir tad, ja no lietotāja e-pasta konta tiek sūtītas ziņas, kuras pats lietotājs nav rakstījis. Tas var nozīmēt, ka ļaunatūra izmanto kontu, lai izplatītu sevi tālāk.
Biežāk sastopamie ļaunatūras veidi
Ļaunatūra ir vispārējs termins, kas ietver daudz dažādu kaitīgu programmu veidu.
Datorvīrusi ir viens no visizplatītākajiem piemēriem. Tie piesaistās citiem failiem un izplatās, kopējot savu kodu jaunās vietās. Savukārt tārpi spēj izplatīties pa datortīkliem automātiski, bez lietotāja darbības.
Trojas zirgi maskējas kā nekaitīgas programmas, lai lietotājs tās pats instalētu. Kad tas notiek, uzbrucēji iegūst piekļuvi sistēmai vai instalē papildu ļaunatūru.
Izspiedējvīrusi jeb ransomware bloķē piekļuvi datiem vai tos šifrē un pieprasa izpirkuma maksu par atbloķēšanu. Savukārt spiegprogrammatūra slepeni vāc informāciju par lietotāja darbībām, piemēram, pārlūkošanas paradumiem vai paroles.
Pastāv arī reklāmprogrammatūra, kas uzmācīgi rāda reklāmas, kā arī keylogger programmas, kas reģistrē visus tastatūras taustiņu nospiedumus, ļaujot uzbrucējiem iegūt paroles un finanšu datus.
Kā ļaunatūra izplatās?
Ļaunatūra var nonākt ierīcē dažādos veidos. Visbiežāk tā tiek izplatīta ar e-pastu pielikumiem vai saitēm, kas izskatās uzticamas, bet patiesībā ved uz kaitīgām vietnēm.
Vēl viens izplatīts infekcijas veids ir inficētas tīmekļa vietnes. Dažkārt pietiek tikai ar šādas vietnes apmeklēšanu, lai ļaunatūra automātiski tiktu lejupielādēta datorā.
Bīstami var būt arī nepārbaudīti programmatūras lejupielādes avoti vai ārējie datu nesēji, piemēram, USB zibatmiņas. Savukārt tīkla ievainojamības var izmantot tārpi, kas izplatās pa datortīkliem bez lietotāja līdzdalības.
Kā pasargāt savu ierīci?
Lai samazinātu risku kļūt par ļaunatūras upuri, svarīgi ievērot vairākus drošības principus. Pirmais solis ir uzticamas antivīrusu programmatūras instalēšana un regulāra atjaunināšana.
Tāpat būtiski ir neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm, neatvērt e-pastu pielikumus no nezināmiem sūtītājiem un lejupielādēt programmas tikai no uzticamiem avotiem. Regulāri programmatūras atjauninājumi palīdz novērst drošības ievainojamības, kuras var izmantot uzbrucēji.
Eksperti iesaka arī izmantot spēcīgas paroles, divu faktoru autentifikāciju un regulāri veidot datu rezerves kopijas. Šādi pasākumi var būt izšķiroši, ja ierīce tomēr tiek inficēta.
Kāpēc ļaunatūras joprojām ir tik bīstamas?
Ļaunatūra ir bīstama ne tikai tāpēc, ka var neatgriezeniski sabojāt jūsu ierīci. Tā var nozagt personisko informāciju, piekļūt bankas kontiem, izplatīt dezinformāciju vai pat izmantot inficēto ierīci citu kiberuzbrukumu veikšanai.
Turklāt šādi draudi nepārtraukti attīstās. Mūsdienu ļaunatūra ir ievērojami niansētāka un sarežģītāka nekā agrāk, tā spēj slēpties sistēmā, izvairīties no drošības programmatūras un izmantot arvien jaunus uzbrukuma paņēmienus.
Tieši tāpēc kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Izpratne par ļaunatūru un piesardzīga rīcība internetā ir pirmais solis, lai pasargātu savu digitālo telpu un galu galā – sevi.
Avoti: Vipre, Malwarebytes
