“Izmēģini izslēgt un ieslēgt no jauna” – tā ir visu laiku populārākā IT atbalsta atbilde. Sākumā var šķist pārāk vienkārši, lai strādātu, tomēr šis paņēmiens ir efektīvs, bet kāpēc?
Kamēr dators strādā, tajā paralēli darbojas desmitiem programmu un fona uzdevumu. Katrs no tiem aizņem daļu no datora darba telpas – vietas, kur dators glabā visu, ar ko pašlaik nodarbojas. Parasti, aizverot lietotni, tā atbrīvo aizlienēto daļu no šīs telpas.
Taču daļa lietotņu to nedara. Tās aizver logu, bet aizkulisēs turpina aizņemt vietu ierīcē. Jo ilgāk dators darbojas bez restartēšanas, jo vairāk fonā uzkrājas lietotnes. Rezultāts? Sistēma kļūst lēnāka.
Datora restartēšana šo problēmu atrisina teju momentāli, notīrot visu uzkrājušos informāciju.
Atjauninājumi, kas gaida savu slavas mirkli
Tomēr ar to restartēšanas plusi neapstājās. Tas ir svarīgi arī atjauninājumiem. Windows, macOS un lielākā daļa lietotņu atjauninājumus lejupielādē fonā, taču daudzus no tiem nav iespējams realizēt, ja dators tiek aktīvi izmantot.
Iemesls ir vienkāršs. Atjauninājums maina failus, kurus sistēma pašlaik izmanto, un to nevar izdarīt, kamēr tie ir atvērti. Restartējoties, sistēma uzstāda visas gaidošās izmaiņas pirms jebkuras programmas palaišanas.
Tāpēc dators pēc restartēšanas ne tikai darbojas labāk, bet kļūst drošāks. Kā nekā liela daļa autjauninājumu tiek veikti tieši drošības uzlabošanas dēļ.
Iestrēgušas programmas
Ja kāda lietotne sasalst vai dators kopumā uzvedas savādi, iemesls var būt arī kāda programma, kurā notikusi kļūme un tā nespēj turpināt savu darbību kā ierasts. Šāda programma pati par sevi atjaunoties nespēj, turklāt tā traucē citām lietotnēm.
Restartēšana šajā gadījumā pārstata šo programmu un ļauj tām uzsākt darbību no jauna, šoreiz bez kļūmēm.
Tieši tas pats notiek ar interneta maršrutētāju. Arī tam ir darba telpa, kurā ar laiku uzkrājas kļūdaini dati. Izslēdzot un ieslēdzot maršrutētāju, viss tiek notīrīts – un internets atkal darbojas.
Izslēgšana un restartēšana – vai tas ir viens un tas pats?
Nē, un šī atšķirība ir svarīga. Opcijas “Izslēgt” un “Restartēt” nedara vienu un to pašu. Windows 10 un 11 izmanto ātro startēšanu, proti, kad dators tiek izslēgts, tiek saglabāta daļa no paveiktā, lai nākamreiz ieslēgšanās būtu ātrāka.
Tas nozīmē, ka daudz kas netiek atjaunots. Restartēšana šo mehānismu apiet un veic pilnu atjaunošanu. Tāpēc, ja rodas problēmas, restartēšana palīdz biežāk nekā vienkārša izslēgšana.
Tālruņi un planšetdatori
Mobilajās ierīcēs lietotnes tiek pārvaldītas efektīvāk nekā datoros, proti, gan iOS, gan Android automātiski pārtrauc fona lietotņu darbību, kad tās vairs nav vajadzīgas.
Taču arī tālruņojas laika gaitā uzkrājas nevajadzīgi dati un dažas lietotnes iestrēgst. Tāpēc tālrunī vēlmas restartēt reizi nedeļā.
Gadījumi, kad ar restartēšanu ir par maz
Restartēšana neatrisina visas problēmas. Ja klēpjdators pārkarst, iemesls var būt dzesēšanas sistēma, un tādā gadījumā restartēšana nelīdzēs. Arī problēmas ar cieto disku ir daudz nopietnākas, savukārt, ja kļūmes izraisījusi ļaunprogrammatūra, tad to izskaust ir teju neiespējami.
