Nereti saņem pārlieku precīzas reklāmas, sevišķi pēc sarunām, kur produkts apspriests. Secinājums? Tavs telefons noklausās. Bet kā ir patiesībā?
Tu ar kādu savu draugu nupat esi runājis par jaunām skriešanas botēm, un pēc brīža Tavā Facebook plūsmā parādās reklāma par šo produktu. Piemēru ir daudz, bet skaidrs ir tas, ka šādos brīžos nomāc sajūta, ka telefons noklausās Tavas sarunas – kā nekā tā nevar būt tikai sakretība, ne tā?
Taču realitāte ir niansētāka. Tas, kā telefons “noklausās” sarunas izpaužas citādāk, nekā parasti domājam. Tas nenozīmē, ka privātums netiek apdraudēts, bet ir kādi citi āķi.
Iedomas pret realitāti
Viedtālruņi ar balss asistentiem, piemēram, Siri vai Google Assistant, patiešām “klausās” Tevī, taču klaušīšanās izpausme ir ļoti ierobežota. Sarunas netiek noklausītas pastāvīgi. Tā vietā ierīce gaida konkrētu aktivizēšanas frāzi, piemēram, “Hey Siri” vai “OK Google”.
Šis process norisinās pašā ierīcē, izmantojot speciālu mikroshēmu, kas analizē skaņu īsos fragmentos. Tikai pēc aktivizēšanas komandas audio tiek nosūtīts uz serveriem, lai apstrādātu pieprasījumu.
Tas nozīmē, ka lielākoties telefons nav aktīvs klausītājs. Tas reaģē tikai uz konkrētiem signāliem, un ārpus šī konteksta mikrofons netiek izmantots pastāvīgai datu nosūtīšanai.
Kāpēc reklāmas šķiet “pārāk precīzas”
Patiesais iemesls, kāpēc rodas sajūta par noklausīšanos, ir datu analīze. Tehnoloģiju uzņēmumi apkopo milzīgu informācijas apjomu par lietotāju uzvedību un izmanto to prognozēšanai. Sistēmai nav nepieciešams klausīties sarunas, jo tā jau spēj izveidot ļoti precīzu lietotāja profilu.
Šie dati ietver:
- pārlūkošanas vēsturi un meklējumus;
- atrašanās vietas informāciju;
- pirkumu paradumus;
- aktivitāti lietotnēs un sociālajos tīklos;
- kontaktus un cilvēkus, ar kuriem bieži atrodies vienā vidē.
Piemēram, ja kāds Tavā tuvumā interesējas par konkrētu produktu, reklāmu sistēma var pieņemt, ka tas varētu interesēt arī Tevi. Tas rada iespaidu, ka telefons ir “noklausījies” sarunu, lai gan patiesībā tiek izmantota datu krustošana un uzvedības prognozēšana.
Ne mazāk svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Cilvēki mēdz pamanīt sakritības un ignorēt gadījumus, kas tām neatbilst. Ja reklāma sakrīt ar nesenu sarunu, tas paliek atmiņā, bet desmitiem citu nesaistītu reklāmu tiek aizmirstas. Šis efekts pastiprina ilūziju par noklausīšanos.
Dati, dati un atkal dati
Tas nenozīmē, ka nepastāv riski. Tie vienkārši ir citādāki. Reālais drauds ir pārmērīga datu ievākšana un piekļuves tiesību piešķiršana lietotnēm, kurām tās nav nepieciešamas. Dažos gadījumos iespējama arī ļaunatūra, kas var izmantot ierīces funkcijas bez lietotāja ziņas.
Lai samazinātu riskus, ieteicams:
- pārskatīt lietotņu piekļuves un atslēgt mikrofonu nevajadzīgām lietotnēm;
- ierobežot vai izslēgt balss asistentus;
- kontrolēt personalizēto reklāmu iestatījumus;
- izmantot VPN, lai mazinātu izsekošanu;
- lejupielādēt lietotnes tikai no oficiāliem avotiem.
Privātums šajā gadījumā nav atkarīgs no tā, vai telefons “klausās”, bet gan no tā, cik daudz datu Tu ļauj tam un lietotnēm par sevi apkopot.
Avoti:
