Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi pirmo nozagtās informācijas pārbaudes posmu pēc augusta sākumā notikušā kiberincidenta. Tās secinājumi liecina, ka uzbrucēju rīcībā nonākusi informācija par aptuveni 1,2 miljoniem fizisko personu un 200 tūkstošiem uzņēmumu.
Īpaši satraucošs ir datu vēsturiskais apjoms – atsevišķi ieraksti sniedzas līdz pat 2008. gadam.
Uzbrucēju rokās nonākusi maksājumu informācija
CSDD informācija liecina, ka uzbrukums norisinājies no 8. līdz 10. augustam. Izgūtajā datu kopumā atrodama informācija, kas iepriekš fiksēta saistībā ar direkcijas pakalpojumu apmaksu.
Atkarībā no konkrētā ieraksta tajā var būt personas identifikācijas dati, uzņēmuma reģistrācijas informācija, maksājuma summa un tā veikšanas laiks. Datu kopās var būt arī automašīnas valsts reģistrācijas numurs un adrese, kas attiecīgajā periodā bija norādīta pakalpojuma saņemšanai.
Tas nozīmē, ka noplūdusī informācija nav tikai abstrakta datu bāzes rinda. Atsevišķos gadījumos tā ļauj sasaistīt cilvēku ar konkrētu transportlīdzekli, maksājumu un adresi.
Vienlaikus CSDD norāda, ka incidentā nav skarti klientu tālruņa numuri un elektroniskā pasta adreses. Arī adrešu informācija datu kopumā neesot visos gadījumos pilnīga.
Krāpniecība kļūst ticamāka
CERT.LV uzmanību pievērš ne tikai pašam datu noplūdes faktam, bet arī tam, kā šādu informāciju var izmantot turpmāk. Krāpniekiem pieejami dati var ļaut izveidot daudz pārliecinošāku sociālās inženierijas shēmu.
Piemēram, krāpnieciskā zvanā vai īsziņā uzbrucējs var atsaukties uz cilvēka vārdu, transportlīdzekli vai citu reālu informāciju. Šāda detaļa var radīt iespaidu, ka saziņa patiešām nāk no CSDD, bankas vai citas uzticamas institūcijas. Tieši šeit slēpjas viens no būtiskākajiem riskiem- cilvēkam kļūst grūtāk atšķirt izdomātu stāstu no ziņas, kurā izmantoti patiesi fakti.
Īpaša uzmanība jāpievērš personas kodam. Tas pats par sevi nav atslēga internetbankai vai citam kontam, tomēr kopā ar citiem datiem tas var palīdzēt krāpniekiem sagatavot mērķētu uzbrukumu. Viens no iespējamiem scenārijiem ir mēģinājums panākt, lai pats lietotājs apstiprina autentifikāciju.
Tādēļ negaidīts Smart-ID vai eParaksts mobile apstiprināšanas pieprasījums ir jāuztver kā nopietns brīdinājuma signāls. Ja cilvēks konkrētajā brīdī pats neielogojas kādā pakalpojumā, pieprasījumu apstiprināt nedrīkst.
Krāpniekiem palīdzēs arī automašīnas numurs
Noplūdušo datu specifika rada vēl vienu būtisku aspektu. Transportlīdzekļa reģistrācijas numurs ir informācija, ko krāpnieks var izmantot, lai sarunai piešķirtu šķietamu autentiskumu.
CSDD pēc incidenta ir ierobežojusi iespēju nepiederošām personām pēc transportlīdzekļa numura noskaidrot automašīnas marku un modeli. Tas ir viens no papildu drošības pasākumiem, kas ieviests pēc uzbrukuma.
Tomēr cilvēkiem pašiem jābūt īpaši uzmanīgiem ar saziņu, kurā tiek izmantoti reāli dati. Pareizi nosaukts vārds, zināms automašīnas numurs vai iepriekš izmantota adrese nav pierādījums tam, ka ziņojuma sūtītājs patiešām pārstāv attiecīgo iestādi.
CSDD pakalpojumi turpinās bez pārtraukuma
Neraugoties uz incidentu, CSDD norāda, ka tās ikdienas darbs nav apstājies. Pakalpojumi klientiem joprojām pieejami gan klātienē, gan elektroniskajā vidē.
Vienlaikus direkcija turpina sadarboties ar atbildīgajām valsts institūcijām, lai noskaidrotu uzbrukuma norisi un apstākļus. Par incidentu informēta arī Datu valsts inspekcija, kurai CSDD ir saglabājusi ar notikušo saistīto informāciju.
Kā rīkoties, ja saņemts aizdomīgs ziņojums?
CSDD un CERT.LV aicina īpaši uzmanīgi vērtēt e-pastus, īsziņas un zvanus, kuros izmantota informācija par cilvēku vai viņa transportlīdzekli. Tas, ka saziņā tiek minēts pareizs vārds, personas dati, automašīnas numurs vai adrese, pats par sevi neapliecina ziņas autentiskumu. Svarīgākais šobrīd ir nepieļaut, ka nopludinātā informācija kļūst par pirmo posmu plašākā krāpniecības ķēdē.
Ja saņemts e-pasts, īsziņa vai telefona zvans, kurā tiek pieminēta informācija par cilvēku vai viņa automašīnu, nevajadzētu paļauties tikai uz sarunas detaļām. CSDD pakalpojumu nepieciešamības gadījumā drošāk ir atvērt patstāvīgi, nevis izmantot saiti, kas atsūtīta ziņojumā.
Tāpat nekādā gadījumā nevajadzētu nosaukt internetbankas piekļuves datus, Smart-ID PIN kodus, paroles vai citus autentifikācijas līdzekļus cilvēkam, kurš pats piezvanījis vai uzrakstījis. Ja rodas šaubas par saziņas patiesumu, visdrošāk ir pārtraukt sarunu un pašam atrast iestādes oficiālos kontaktus, izmantojot tās tīmekļa vietni.
CSDD arī paredz iespēju cilvēkiem noskaidrot, vai viņu informācija bijusi starp incidentā skartajiem datiem. Šāds pieprasījums iesniedzams direkcijas noteiktajā kārtībā.
Avoti: CSDD
