Saskaņā ar globālā digitālo pakalpojumu uzņēmuma Emergn pētījumu “Gudrās ilūzijas 2025”*, mākslīgais intelekts (MI) ir nostiprinājies uzņēmumu stratēģiju centrā. Tomēr, neraugoties uz pieaugošajām investīcijām un ambicioziem attīstības plāniem, daudzas organizācijas joprojām saskaras ar būtiskām grūtībām MI risinājumu mērogošanā, pārvaldībā un ilgtspējīgas vērtības radīšanā.
MI vairs nav eksperimentāla iniciatīva vai inovāciju laboratoriju projekts – tas ir kļuvis par stratēģisku izaugsmes virzītāju. Pieaugot akcionāru un tirgus gaidām pēc ātras atdeves, organizācijas izjūt arvien lielāku spiedienu demonstrēt konkrētus rezultātus. Tomēr realitātē ceļš no pilotprojektiem līdz mērogojamiem biznesa risinājumiem izrādās sarežģītāks, nekā sākotnēji plānots.
“MI jau ir daudzu uzņēmumu stratēģiju neatņemama sastāvdaļa, taču 2026. gads atklās neērtu patiesību: daudzas organizācijas nav gatavas to īstenot plašā mērogā jeb plašāk nekā MI lietošana tikai individuālā līmenī. Problēma vairs nav tehnoloģiska – tā ir organizatoriska. Tā slēpjas vadības pieejā, darbinieku motivācijā, efektīvā komunikācijā un spējā radīt skaidru nākotnes vīziju,” uzsver Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs un Emergn Mākslīgā intelekta virziena direktors.
Pētījums identificē piecas galvenās tendences, kas 2026. gadā noteiks MI ieviešanas veiksmi vai neveiksmi uzņēmumos:
1. Uzņēmumi atklās, ka nespēj mērogot MI risinājumus
Neraugoties uz pieaugošajām investīcijām, daudzas organizācijas joprojām atrodas pilotprojektu stadijā. Pētījuma dati liecina, ka 57 % vadītāju gaidas attiecībā uz MI attīstās straujāk nekā organizāciju faktiskās spējas tās īstenot. Tas liek uzņēmumiem pārskatīt prioritātes un fokusēties uz ilgtspējīgu vērtības radīšanu, nevis izolētiem eksperimentiem.
2. Organizatoriskā sarežģītība kļūst par galveno šķērsli
Tehnoloģiju integrācija produktos, procesos un operācijās notiek straujāk nekā pārvaldības modeļu pielāgošanās. Hierarhiskas un centralizētas struktūras nespēj efektīvi reaģēt uz pārmaiņu tempu. Formāla kontrole pati par sevi nenodrošina komandu salāgotību, ātru lēmumu pieņemšanu un kvalitatīvu izpildi.
3. Produktu vadība nostiprinās kā stratēģiska funkcija
Vērtības radīšana ar MI arvien vairāk balstās skaidrā produktu loģikā un atbildībā. Organizācijās, kur produktu vadība ir fragmentēta vai pakārtota IT funkcijai, MI iniciatīvas bieži paliek izolētas. Savukārt uzņēmumi, kas produktu vadību izvirza lēmumu pieņemšanas centrā, spēj labāk sasaistīt tehnoloģiju ar biznesa stratēģiju un klientu vajadzībām. 88 % aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir palielinājuši investīcijas produktu vadības attīstībā.
4. Vidējā līmeņa vadība kļūst par kritisko punktu
Tehnoloģija vairs nav galvenais izaicinājums – uzmanības centrā nonāk cilvēki. 68 % respondentu norāda, ka vidējā līmeņa vadītājiem nepieciešama būtiska līderības prasmju stiprināšana. Pārslodze ar paralēlām prioritātēm un nepietiekama sagatavotība nepārtrauktām pārmaiņām padara šo vadības līmeni par izšķirošu faktoru MI iniciatīvu sekmē vai neveiksmē.
5. Apmācības kļūst par konkurētspējas pamatu
Nepārtraukta mācīšanās vairs nav papildu ieguvums – tā ir stratēģiska nepieciešamība. Emergn pētijuma dati rāda:
- 64% speciālistu neizvēlētos strādāt organizācijā, kurā nav attīstības un apmācību programmu;
- 89% atzīst, ka ir lojālāki darba devējiem, kas investē darbinieku prasmju pilnveidē.
Talantu piesaiste un noturēšana 2026. gadā būs tieši atkarīga no uzņēmumu spējas sistemātiski attīstīt cilvēku kompetences un pielāgot tās tehnoloģiju attīstības tempam.
*Emergn “Gudrās ilūzijas 2025” pētījumu veica Censuswide, aptaujājot 751 globālo organizāciju pārstāvjus. Respondenti bija augstākā līmeņa vadītāji (CEO, CTO, COO u.c.), kuri vismaz piecus gadus strādājuši uzņēmumos ar vairāk nekā 1000 darbiniekiem, un uzņēmuma kopējiem gada ieņēmumiem virs 500 miljoniem ASV dolāru. Plašāka informācija par Emergn 2025. gada globālo pētījumu pieejama šeit.
