Cilvēce ir sasniegusi jaunu robežu kosmosa izpētē – Artemis II misija ir kļuvusi par tālāko cilvēku lidojumu prom no Zemes vēsturē, pārspējot vairāk nekā 50 gadus senu rekordu.
Četru astronautu apkalpe uz Orion kuģa pārsniedza iepriekšējo rekordu – 400 171 kilometru, ko 1970. gadā uzstādīja Apollo 13. Jaunais maksimums sasniedza aptuveni 406 788 kilometrus no Zemes.
Misijas laikā astronauti devās apkārt Mēness tālajai pusei, kas no Zemes nav redzama. Šis lidojums notiek pa tā saukto “free-return” trajektoriju, kas ļauj kosmosa kuģim automātiski atgriezties uz Zemes bez papildu dzinēju izmantošanas.
Aptuveni 40 minūtes misijas laikā sakari ar apkalpi tika pilnībā pārtraukti, jo kuģis atradās aiz Mēness. Pēc tam astronauti atkal sazinājās ar vadības centru, turpinot datu un attēlu nosūtīšanu uz Zemi.
Lidojuma laikā apkalpe dokumentēja Mēness virsmu, tostarp tādus objektus kā Orientale baseins – milzīgs krāteris, kas līdz šim detalizēti bija novērots tikai ar bezpilota misiju palīdzību.
Neskatoties uz modernajām kamerām un sensoriem, NASA uzsver, ka astronautu novērojumi joprojām ir neaizstājami. Cilvēka redze ļauj pamanīt nianses, kuras spēj palaist garām pat vismodernākā tehnika.
Tikmēr uz Zemes desmitiem zinātnieku analizē astronautu sniegtos aprakstus reāllaikā, palīdzot padziļināti izprast Mēness ģeoloģiju un vidi.
Šis rekords nav tikai simbolisks. Tā ir būtiska sagatavošanās nākamajiem soļiem. Artemis II mērķis ir pārbaudīt sistēmas un procedūras, kas būs nepieciešamas nākamajās programmās, īpaši Artemis III, kur paredzēta cilvēku atgriešanās uz Mēness virsmas.
Noslēgumā astronauti dosies atpakaļ uz Zemes, kur paredzēta nolaišanās Klusajā okeānā pēc aptuveni 10 dienu ilga ceļojuma.
Avoti: AlJazeera, Financial Times
