Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia veicis pirmo jauniešu apdrošināšanas pratības pētījumu Baltijā, lai sāktu diskusiju par to, cik labi jaunā paaudze spēj saprast un pārvaldīt dažādus riskus. Latvijā jauniešu apdrošināšanas pratības indekss sasniedz vien 44 no 100, un rezultāti rāda, ka jauniešu izpratne par apdrošināšanu vecumā no 13 līdz 21 gadam ir tikai vidēja un robežojas ar zemu līmeni.
Balcia uzskata, ka saruna par apdrošināšanu jāuzsāk laikus – lai nākamā paaudze pieaugušo dzīvē iesoļotu ar izpratni, nevis zināšanu un prasmju vakuumu. Tieši šī pārliecība uzņēmumu pamudinājusi noskaidrot Jauniešu apdrošināšanas pratības indeksu Baltijā un Polijā, veicot pētījumu, kas pirmo reizi reģionā sistemātiski mēra, ko jaunā paaudze zina, ko domā un kā rīkojas apdrošināšanas jomā.
Jaunieši mēdz uzskatīt, ka apdrošināšana domāta tikai pieaugušajiem – jo tā attiecas uz personīgo māju, auto vai vērtīgu iedzīvi. Tāpat ir sastopami arī mīti, ka tā ir sarežģīta, dārga un neattiecas uz viņu ikdienas dzīvi. Taču realitāte ir citādāka – arī jaunieši ikdienā saskaras ar dažādiem riskiem.
“Sabiedrībā ar augstu finanšu pratību atbildības uzņemšanās par citiem nodarītajiem zaudējumiem ir pašsaprotama – arī ikdienas situācijās. Piemēram, skolā bērns var nejauši sabojāt klases biedra telefonu vai citu vērtīgu mantu, kas ģimenei var radīt neparedzētus izdevumus. Šādos gadījumos ierasti būtu iesaistīt apdrošinātāju, kas sedz zaudējumus un palīdz izvairīties no papildu stresa,” uzsver Jānis Lucaus, Balcia valdes priekšsēdētājs. “Tādēļ ir svarīgi, lai jaunieši savlaicīgi apgūtu apdrošināšanas principus un tās praktisko nozīmi. Ikdienas negadījumiem nevajadzētu radīt finansiālu slogu ģimenei – šādos brīžos apdrošināšana var kalpot kā drošības spilvens, kas palīdz mazināt neparedzētu situāciju sekas.”
Kopējie indeksa rezultāti arī citās Baltijas valstīs ir mēreni – Lietuvā tas ir tāds pats kā Latvijā – 44 no 100, kamēr Igaunijā pat nedaudz zemāks. Savukārt Polijā Jauniešu apdrošināšanas pratības indekss sasniedz 47, kas ir augstākais rādītājs pētījumā, taču arī tas joprojām liecina tikai par viduvēju izpratnes līmeni.
Indeksa metodoloģija izstrādāta sadarbībā ar apdrošināšanas nozares ekspertiem no četrām valstīm, kā arī neatkarīgo tirgus pētījumu uzņēmumu RAIT, radot īpašu pieeju jauniešu apdrošināšanas pratības novērtēšanai. Tas veidots kā trīs galveno aspektu kopvērtējums, analizējot jauniešu zināšanas un izpratni par apdrošināšanu, rīcību un praktiskās iemaņas pieņemt ar riskiem saistītus lēmumus, kā arī attieksmi un motivāciju. Indeksam ir skaidra piecu līmeņu skala: 0 – 19 punkti liecina par ļoti zemu pratības līmeni, 20 – 39 par zemu, 40 – 59 par vidēju, 60 – 79 par mēreni augstu, bet 80 – 100 par augstu. Tas nozīmē, ka Latvijā Jauniešu apdrošināšanas pratības indekss atrodas tikai nedaudz virs vidējā līmeņa zemākās robežas, liecinot par nepieciešamību stiprināt jauniešu zināšanas un prasmes šajā jomā.
“Mūsu uzmanības centrā jau ilgāku laiku ir Z un Alfa paaudzes – jaunieši, kuri tuvākajos gados veidos sabiedrību un ekonomiku. Šis indekss ir ceļvedis, kas parāda, kur jauniešiem visvairāk nepieciešams atbalsts un kādā virzienā mums turpināt darbu, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz mēreni augstu apdrošināšanas pratības līmeni. Tas kļūst arvien aktuālāk arī no praktiskā viedokļa – piemēram, pagājušajā gadā pieņemtais regulējums par OCTA prasību elektroskrejriteņiem nozīmē, ka jaunieši jau no 16 gadu vecuma tiek iesaistīti apdrošināšanas sistēmā,” uzsver Jānis Lucaus, Balcia valdes priekšsēdētājs. “Tāpēc mēs ticam, ka mūsu pienākums ir lauzt iesakņojušos mītus un izglītot jauniešus – vienkāršā valodā, ar atbilstošu saturu un atbalstošām aktivitātēm, lai viņiem būtu gan nepieciešamās zināšanas, gan pārliecība pieņemt gudrus lēmumus.”
Pamata zināšanas ir, bet pietrūkst padziļinātas izpratnes un prasmju
Kopumā pētījumā piedalījās 3000 jauniešu no četrām valstīm. Pētījuma dati rāda skaidru tendenci visās valstīs – jaunieši apdrošināšanas pamatprincipus saprot, taču viņiem trūkst padziļinātas izpratnes un pārliecības šo pakalpojumu izmantot ikdienā – vairāk nekā 30 % Latvijas jauniešu norāda, ka nespētu izskaidrot draugam, kāda ir apdrošināšanas būtība. Visvājākie rezultāti visās valstīs ir dimensijā, kas vērtē jauniešu prasmes un rīcību apdrošināšanas jomā – tas atspoguļo spēju pieņemt reālus lēmumus, piemēram, izvēlēties piemērotu polisi vai pieteikt atlīdzību. Latvijā šis rādītājs ir 27, kas ir ievērojami zemāks nekā teorētisko zināšanu līmenis, kas savukārt ir 59. Līdzīga plaisa starp zināšanām un spēju tās pielietot dzīvē novērojama arī citās valstīs: Lietuvā prasmju līmenis ir 29, Polijā 25, bet Igaunijā 23.
Viens no pētījuma tapšanā piesaistītajiem neatkarīgajiem ekspertiem ir Māris Krastiņš, Latvijas Universitātes Banku augstskolas studiju kursu “Risku vadība un apdrošināšana” lektors. Viņš atzīst: “Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas jauniešu teorētiskās zināšanas par apdrošināšanu ir būtiski augstākas (59 punkti), nekā izpratne par praktisko, reālo rīcību (27 punkti). Un tas it kā ir saprotami un loģiski. Kamēr jaunietim nav ko zaudēt, proti, nav viņam piederoša īpašuma, tikmēr viņam nav nepieciešamības domāt par tā saglabāšanu. Te gan parādās mūsu sabiedrības vērtību izpratne. Latvijas iedzīvotāji ar “vērtībām” biežāk izprot mantiskās lietas, piemēram, auto un māja, nevis veselība un sava atbildība. Tomēr tādas vērtības kā veselība un atbildība ir mums visiem! Attiecīgi, vajadzētu domāt par šo vērtību nostiprināšanu sabiedrībā, iekļaušanu skolu programmās, tai skaitā, skaidrojot apdrošināšanas produktu piemērus.”
Viens no galvenajiem pētījuma secinājumiem ir par to, ka jaunieši apdrošināšanu uztver kā svarīgu drošības instrumentu, taču pāreja uz fundamentālu izpratni un praktisku rīcību vēl tikai veidojas. Tas nozīmē, ka svarīgākais uzdevums nākotnē nav pārliecināt jauniešus par apdrošināšanas nozīmi, bet gan palīdzēt viņiem saprast, kā apdrošināšana darbojas reālās dzīves situācijās – kā izvēlēties polisi, ko nozīmē tās nosacījumi un kā rīkoties, ja notiek negadījums. Eksperti norāda, ka šajā ziņā visefektīvākā pieeja ir praktiska, dzīves situācijās balstīta finanšu izglītība.
“Uzvedības un apdrošināšanas praktisko iemaņu izveide var notikt tikai praktiski darbojoties, piemēram, apdrošināšanas nozare varētu piedāvāt reizi gadā visās Latvijas skolās nedēļas garumā organizēt “Apdrošināšanas nedēļu”, kur skolēni varētu simulēt pilnu apdrošināšanas ciklu, sākot no atbilstoša apdrošināšanas produkta izvēles reālajai risku situācijai līdz pat apdrošināšanas gadījuma pieteikšanai apdrošināšanas sabiedrībā,” pārliecināts ir Māris Krastiņš.
Tuvāk jauniešiem – izglītošana caur reālām dzīves situācijām
Balcia jau šobrīd aktīvi iesaistās dažādās jauniešu aktivitātēs un pasākumos, veicinot izpratni par apdrošināšanu jauniešiem saistošā veidā. Taču iegūtie indeksa dati kalpos par pamatu ilgtermiņa iniciatīvām, lai stiprinātu jauniešu apdrošināšanas pratību. Iecerēts attīstīt digitālo platformu www.kastevipiesedz.lv, kurā jau šobrīd pieejami interaktīvi un izglītojoši materiāli jauniešiem pielāgotā formātā un saprotamā valodā, apzinoties, ka viņiem nepieciešama praktiska un reālajai dzīvei pietuvināta mācīšanās. Nākotnē uzņēmums plāno vēl aktīvāk sadarboties ar Latvijas skolām un izstrādāt materiālus, ko iespējams izmantot gan mācību procesā, gan mājās un brīvajā laikā.
“Apdrošināšana ir praktiska mūsu ikdienas sastāvdaļa. Sporta traumas, izaicinājumi ceļojumos vai situācijas, kad nākas mainīt plānus, – tie ir gadījumi, ar kuriem jaunieši saskaras arvien biežāk. Šādos brīžos ir svarīgi zināt, ka neparedzētās situācijās tevi piesedz apdrošinātājs. Turklāt jaunieši piedzīvo daudz pirmo reižu – pirmais auto, pirmais īrētais dzīvoklis, pirmais pašu apmaksātais ceļojums. Jā, arī pirmo saskari ar apdrošināšanu. Tas viss līdztekus pieaugšanai var radīt trauksmi, neziņu un daudz neatbildētu jautājumu. Mums ir iespēja un atbildība palīdzēt jauniešiem to saprast, lai nākamā paaudze finanšu un risku lēmumus pieņemtu apzināti,” norāda Jānis Lucaus.
