Mākslīgā intelekta straujā attīstība palielina pieprasījumu pēc arvien jaudīgākiem datu centriem, taču līdz ar lielāku skaitļošanas jaudu aug arī prasības pret infrastruktūru, kas tos uztur darbībā. Viena no šādām tehnoloģijām ir litija jonu baterijas, kas arvien plašāk tiek izmantotas UPS sistēmās. Tās palīdz nodrošināt datu centru darbību elektroapgādes traucējumu laikā, taču vienlaikus rada jaunus ugunsdrošības riskus.
Par šo problēmu Data Center Dynamics publicētā viedokļrakstā raksta ugunsdrošības tehnoloģiju uzņēmuma Ramtech North America pārstāvis Ārons Velardi (Aaron Velardi). Viņš norāda, ka līdz ar liela mēroga datu centru paplašināšanos un mākslīgā intelekta infrastruktūras pieaugumu ugunsdrošībai nepieciešams mainīties tikpat strauji kā pašiem datu centriem.
Kāpēc datu centriem vajadzīgas litija jonu baterijas?
Datu centram pat īss elektroapgādes pārtraukums var nozīmēt pakalpojumu nepieejamību un ievērojamus zaudējumus. Tāpēc viena no būtiskākajām infrastruktūras sastāvdaļām ir UPS.
Litija jonu baterijas šajā jomā kļuvušas par nozīmīgu tehnoloģiju, jo tās ļauj nodrošināt rezerves elektroenerģiju brīdī, kad pārtrūkst elektrība. Turklāt baterijas tiek izmantotas arī datu centru būvniecības laikā, piemēram, elektroinstrumentiem un pagaidu elektroapgādes risinājumos.
Taču līdz ar priekšrocībām parādās arī risks, kas labi pazīstams elektroauto, viedtālruņu un citu ar akumulatoriem darbināmu ierīču pasaulē.
Kāds ir lielākais risks?
Viens no bīstamākajiem litija jonu bateriju darbības scenārijiem ir nekontrolējama pārkaršanas ķēdes reakcija jeb thermal runaway. Tā var sākties, ja baterijas šūna tiek bojāta, pārkarst, tai rodas iekšējs īssavienojums vai cits tehnisks defekts.
Šādā situācijā baterija pati sāk izdalīt arvien vairāk siltuma. Temperatūrai strauji pieaugot, reakcija var pārnesties uz blakus esošajām šūnām, izraisot vēl lielāku karstumu, dūmus un uzliesmojošu gāzu izdalīšanos. Rezultātā var izveidoties ķēdes reakcija, kuru pēc tās sākšanās ir sarežģīti apturēt.
Atšķirībā no daudziem tradicionāliem ugunsgrēkiem šādu bateriju aizdegšanās var turpināties arī pēc liesmu apslāpēšanas, jo bojātajās šūnās ķīmiskā reakcija vēl var turpināties. Tāpēc īpaši svarīga ir agrīna pārkaršanas un citu problēmu pamanīšana vēl pirms atklātas aizdegšanās.
Datu centrā šāda situācija ir īpaši problemātiska. Vienuviet atrodas ne tikai bateriju sistēmas, bet arī elektroapgādes infrastruktūra, serveri un citas dārgas un uzņēmuma darbībai kritiski svarīgas iekārtas. Ugunsgrēks vienā bateriju blokā tādēļ var radīt sekas, kas sniedzas daudz tālāk par pašu akumulatoru sistēmu.
Ugunsgrēki jau radījuši nopietnas sekas
Risks nav tikai teorētisks. 2024. gada septembrī litija jonu bateriju ugunsgrēks datu centrā Singapūrā nodarīja ievērojamus bojājumus divām bateriju un divām elektroapgādes telpām. Ugunsdzēsējiem bija nepieciešamas aptuveni 36 stundas, lai situāciju pilnībā kontrolētu.
Savukārt 2025. gada septembrī ugunsgrēks Dienvidkorejas datu centrā, kuru saskaņā ar sākotnējo informāciju izraisīja baterijas eksplozija, ietekmēja vairāk nekā 600 valsts tiešsaistes pakalpojumu. Starp tiem bija nodokļu, pasta un mobilās identifikācijas sistēmas. Ugunsgrēka ierobežošanā piedalījās gandrīz 200 ugunsdzēsēju, un tam bija nepieciešamas aptuveni desmit stundas.
Ar minimālo prasību izpildi var nepietikt
Attīstoties enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijām, tiek mainīti arī drošības standarti. Piemēram, ASV tiek izmantots NFPA 855 standarts, kas nosaka minimālās prasības stacionāru enerģijas uzglabāšanas sistēmu projektēšanai, uzstādīšanai un ekspluatācijai.
Tas aptver arī litija jonu baterijas un paredz prasības sistēmu izvietojumam, ventilācijai, ugunsdrošībai un rīcībai ārkārtas situācijās. Vienlaikus tiek gatavots jaunais NFPA 800 Battery Safety Code, kura mērķis ir aptvert bateriju drošību visā to dzīves ciklā, sākot no ražošanas un transportēšanas līdz ekspluatācijai un utilizācijai.
Tomēr Velardi uzsver, ka tikai formāla prasību izpilde vēl nenozīmē pilnvērtīgu aizsardzību. Īpaši sarežģīta situācija var veidoties datu centru būvniecības laikā, kad viena kompleksa daļa jau darbojas, bet citā joprojām turpinās būvdarbi.
Mainās arī pieeja pašai ugunsdrošībai. Modernos datu centros arvien lielāka nozīme ir ne tikai ugunsgrēka dzēšanai, bet iespējami agrīnai problēmas konstatēšanai. Nozarē līdzās tradicionālajām sprinkleru sistēmām tiek vērtēti, piemēram, ūdens miglas risinājumi, savukārt bezvadu ugunsgrēka detektori ļauj elastīgāk uzraudzīt lielus un nepārtraukti mainīgus būvniecības objektus.
MI laikmetā kļūdas izmaksā arvien dārgāk
Mākslīgā intelekta infrastruktūra padara šo jautājumu vēl aktuālāku. Datu centri kļūst lielāki, to jaudas blīvums pieaug, bet vienā objektā koncentrējas arvien vairāk dārgas infrastruktūras.
Liels ugunsgrēks var ne tikai bojātus serverus vai baterijas. Tas var aizkavēt jauna datu centra nodošanu ekspluatācijā, radīt problēmas ar apdrošināšanu un prasīt infrastruktūras pārbūvi. Ja objekts jau nodrošina mākoņpakalpojumus, valsts sistēmas vai MI infrastruktūru, sekas var izjust arī lietotāji ārpus paša datu centra.
Tādēļ litija jonu bateriju izplatība pati par sevi nav problēma, tās ir kļuvušas par būtisku modernu datu centru elektroapgādes sastāvdaļu. Taču līdz ar to jāmainās arī veidam, kā datu centri tiek projektēti, uzraudzīti un aizsargāti pret ugunsgrēkiem.
