Pasaules ekonomikas krīze Tavās mājās

[samurajs]

Š eit varam izteikties par pasaules ekonomisko krīzi, prognozēt nākotnes perspektīvas utt.

[Mad182]

Degvielai cenas krīt!!! 🙂

[deivs001]

Domāju, ka visstiprāk to izjutīs strādājošie pilsētnieki, kas visu savai dzīvošanai pērk. Tāpat smagi cietīs NĪ(nekustamais īpašums) tirgoņi, kuru lejupslīde sākās jau iepriekš. Domāju, ka tāda krīze ir cilvēka skološanas ierocis, tas atvērs kādam acis un liks saprast, ka nevar savu dzīvi stutēt tikai un vienīgi uz banku kredītiem vai spekulācijām (lasīt: iepirkt lēti, pārdod stipri dārgāk).

Cik esmu paskatījies maizei cena nekrīt. Brīdī, kad graudu cena bija zemu un itkā tam būtu jāietekmē gala rezultāta cenu atrunājās, ka transporta izdevumi palielinoties tikai. Kas tad tagad uztur maizes augsto cenu, ja degvielas cena arī ir kritusies?

[downloader]

Manuprāt patiesībā notiek “dabīga” tirgus attīrīšanās no liekajiem spēlētājiem, kā deivs001 iepriekš minēja: “..un liks saprast, ka nevar savu dzīvi stutēt tikai un vienīgi uz banku kredītiem..”

lai dzīvotu ne visiem nepieciešama augstākā izglītība un darbs ofisā (kā daudzi domā un domāja skrienot mācīties tur kur “daudz maksā” :duno: ) loši, tagad kodiet pirkstos un meklējiet darbu atbilstošu savām spējām vēlmēm un vajedzībām :punch:

kas tad notiktu ja visa Latvija izmācītos Zviedru Augstskolā? roboti mūsu vietā maizi ceptu un kefīru raudzētu? :wtf:

[deivs001]

Viss jau būtu labi, ja cilvēki saņemtu naudu par to, ka kaut ko ražo. Savādāk tikpat kā visi biroja darbinieki sēž un tik tinti, papīru tērē. Pat dzīvajai dabai nodara ļaunu 😀

Bet saražots nekas netiek. Kur tad varam dabūt valstī to naudu, ja eksportēt nav ko? Par Zviedru augstskolu beidzēju pieņemšanu darbū mūsu valstij nemaksā. Tā tikai notiek ar sportistiem. Piemēram, Andra Biedriņa GW klubam bija jāsamaksā izpirkšanas nauda viņa iepriekšējam klubam. Bet par augstiem speciālistiem, kas ir izaudzināti Latvijā, jaunais darba devējs nev nevienam parādā. Tikai nosmeļ krējumu un atstāj mums muļķīšus, kas domā: “kā bez darba kaut ko nopelnīt?”. Doma jau nav slikta, bet ir daudzi tādi kadri, kas pat negrasās strādāt par minimālo algu. Viņi labāk savos pilngadības gados un uz augšu dzīvo pie vecākiem un sūrojās cik dzīve ir grūta un netaisna pret viņiem.

[downloader]

Pats esmu biroja žurka, bet sorry, man galva piektdienās tā plīst pušu ka bez alko nezinu kā atslēgties no tā darba..

No otras puses zinu džekus kas pa stroiku raujas tā ka tās uzbūvētās mājas turas uz pašsvara, jo nemāk javu iejaukt, tik bliež uz apjomu, tanī pat laikā studējot kkādu ekonomiku vai biznesa vadību (neatceros īsti, galva nav miskaste).. nezinu.. tirgum no šādiem dau*iem ir jāatīras un ja ekonomiskā krīze ir vienīgais variants, tad esmu par viņu, lai cik skarbi arī tas nebūtu.. 🙂

[deivs001]

Arī biroja žurkas ir vajadzīgas, bet viņiem ir jāstrādā. Nevis tikai aizņemt attiecīgo darba vietu.

[downloader]

Un kā lai ieskaidro cilvēkiem to?

Viens piemērs: džeks, pabeidzis 12kl atnāk pieteikties uz augstskolu, kopā ar savu mammīti un mammīte jautā (nevis viņš): “Kur manam dēliņam studēt?” :duno:

manuprtāt tā ir debīlisma augstākā pilotāža..

rezultāts – vēl viena pelēkās masas vienība kura čīkst par sūdīgo dzīvi, valdību (tas tik piemērs, man viņi nekad nav patikuši) un bezdarbu nesaprotot, ka pats vien ir vainīgs..

[deivs001]

Domaju, ka bezdarbs jau nedraud, lai gan visadi var gadities. Vairak liekas, ka musu tautiesiem nekad atalgojums nebus labs. Ka maniju kaut kada petijuma musu valsti ir zems produktivitates limenis, kas ir loti bedigi, jo dodoties stradat uz arzemem mes veicinam musu valsti esoso krizi. Ieplust daudz nauda, kas rada iespaidu, ka musu tautiesiem ir nauda. Tas razotajiem liek pacelt cenas. Sanak tads ka rinkis, kas nekad nebeidzas. Braucam uz arzemem, lai stradatu, iegutu naudu, bet to izterejot uzreiz radam labus apstaklus inflacijas augsanai. Un atkal konstatejam, ka del inflacijas mums nav pietiekami daudz naudas un dodamies atkal arpus Latvijas, lai nopelnitu. Pats ari esmu no siem kadriem, bet neredzeju alternativu iespeju, kur es savos 18 gados varetu nopelnit nedela tik, cik skolotaji menesi. Pagruti pat tagad atrast darbu, kur pienemtu studentu. (Ja kludos, tikai priecatos)

Secinajums tads, ka pasi vien esam veicinajusi krizi.

P.S. “Nekas personigs” raidijuma dzirdeju, ka Riga zemes gabalu, kur atlauts apbuvet ~3% no platibas pardod par 600 eiro KVADRATMETRA. Tas man neliekas normali. Masinas palidze par savu menesa algu var 1 kvadratmetru iegadat. 😀

[msh]

deivs001 wrote:

Domāju, ka visstiprāk to izjutīs strādājošie pilsētnieki, kas visu savai dzīvošanai pērk. Tāpat smagi cietīs NĪ(nekustamais īpašums) tirgoņi, kuru lejupslīde sākās jau iepriekš. Domāju, ka tāda krīze ir cilvēka skološanas ierocis, tas atvērs kādam acis un liks saprast, ka nevar savu dzīvi stutēt tikai un vienīgi uz banku kredītiem vai spekulācijām (lasīt: iepirkt lēti, pārdod stipri dārgāk).

Cik esmu paskatījies maizei cena nekrīt. Brīdī, kad graudu cena bija zemu un itkā tam būtu jāietekmē gala rezultāta cenu atrunājās, ka transporta izdevumi palielinoties tikai. Kas tad tagad uztur maizes augsto cenu, ja degvielas cena arī ir kritusies?

Bišķi nolaidies uz zemes “strādājošais pilsētniek” ;. Bet tas, ka maizei ceņņiks nekrītas – diezgan likumsakarīgi. Un paskaties, kas notiek pakalpojumu sfērā ;. Veikali, kas nav maximas, tukši, un ne tikai veikali. Mēs jaunliepājā servisā pārāk daudz dabūnam spēlēt kārtis :duno: Par kāršu spēlēšanu, protams, nemaksā :hmz: No šī fakta izriet galvenais manas naudas ceļš – 95E pistole lukoilā -> plastmasas bāciņa -> degvielas sūknis un šlangas -> šprices galva un sprauslas -> cilindri -> izpūtējs…

[marr]

divi komentāri uz downloader teikto – zviedros nekad visa Latvija nemācītos, jo tas nav konveijeris, atšķirībā, piemēram, no LU ekonomistiem. Otrkārt, tīri no cilvēku zināšanu un spēju līmeņa raugoties ne katram tur ir vieta.

Ja cilvēkiem (vidusskolu beidzējiem) pietiktu saprašana, lai viņi zinātu, ko viņi paši grib, tad būtu tikai normāli, ja viņi izvēlētos to, kas patīk, neatkarīgi no tā, vai tā ir lauksaimniecība vai ekonomika.

deivs wrote:

Par Zviedru augstskolu beidzēju pieņemšanu darbū mūsu valstij nemaksā.

deivs001, vari lūdzu paskaidrot, ko šis teikums nozīmē, jeb, kāpēc kādam būtu jāmaksā (valstij?) par kāda pieņemšanu darbā? Kāpēc neviens nemaksā Zviedrijas valdībai par to, ka viņi jau gandrīz 15 gadus maksā par latviešu, lietuviešu un igauņu mācībām?

par citām šeit paustajām atziņām varētu pat atsevišķu ierakstu uztaisīt… pusdienlaikā, iespējams ;.

p.s. roboti maizi var uzcept, roboti nevar graudus izaudzēt.

[deivs001]

marr, par augstskolām tika teikts tā, jo par sportistu pieņemšanu NBA klubā, tas bija parādā bijušam “īpašniekam”. Š is īpašnieks bija basketbola federācija. Varbūt, ka tas bija nepareizs piemērs, bet tā nesaprotami.

Tādēļ tādas ne īpaši labas paralēles vilku starp izglītību. Džeks izmācās Latvijā, Eiropā, Amerikā, bet par to valstij nekas netiek. Tad kāda velna pēc GW bija parādā basketbola federācijai? Varbūt ir lietas, kas man nav zināmas un maina visu situāciju.

p.s.

Paldies, ka izlasīji manu samurgojumu! 😀

[downloader]

marr wrote:

tīri no cilvēku zināšanu un spēju līmeņa raugoties ne katram tur ir vieta

Un ko tad es iepriekšminēju? Ka šitādu te – :duno:, ir pilna Lja, kas tikai čīkst un kvirn ofisos neko nedarot! Plus vēl par neko nedarīšanu grib saņemt lielo :money: un dzīvot kā nieres taukos.. nožēlojami..

[marr]

ok, lai iet…

deivs001, NBA klubs bija parādā skonto, jo Biedriņam bija līgums ar to, jeb es kļūdos? :hmz:

pričom tur LBS – neviens basketbolists nav LBS īpašums :hmz: tas, ka LBS gribētu saņemt kompensāciju par to, ka jaunībā, kad Biedriņš kā sportists auga viņi (LBS) “maksāja” sporta skolai, kurā viņš trenējās, nekādā mērā nedod viņiem tiesības prasīt GS kompensāciju. Domāju, ka to pat juridiski izbīdīt nevarētu. morāli, ētiski drīzāk pats Biedriņš varētu savai bijušai sporta skolai “noziedot” kā “pateicību”.

mazliet dziļāk, “piesienoties” (komentējot) individuāliem teikumiem:

deivs001 wrote:

Tāpat smagi cietīs NĪ(nekustamais īpašums) tirgoņi, kuru lejupslīde sākās jau iepriekš

Visa problēma ir iekš solvency un liquidity (maksātspēja un likviditāte), jo tiem, kas ņēmuši kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu (lai, piemēram, iepirktu citus īpašumus) viņu tagadējā (īpašuma) tirgus vērtība ir mazāka nekā parāds, kas atmaksājams bankai, tāpēc izdevīgāk ir neatmaksāt kredītu. Otrs termins slīprakstā (:D) attiecas uz nespēju nepieciešamā laikā samaksāt savas parādsaistības, vai lai to paveiktu ir jāpārdod savi aktīvi ar vērā ņemamu samazinājumu cenā (atlaidi), jo neviens nav gatavs pirkt attiecīgo īpašumu par prasīto cenu (firesale).

deivs001 wrote:

Domāju, ka tāda krīze ir cilvēka skološanas ierocis, tas atvērs kādam acis un liks saprast, ka nevar savu dzīvi stutēt tikai un vienīgi uz banku kredītiem vai spekulācijām (lasīt: iepirkt lēti, pārdod stipri dārgāk).

Nenoliedzami, tikai vienīgais sīkums ir tāds, ka šiem cilvēkiem, kas, iespējams, bija tik izglītoti, lai zinātu visu, ko viņi dara, tagad būs iekūlušies dziļos parādos, kredītvēsture būs sabojāta, tāpēc visu atlikušo dzīvi būs jāmaksā par vienu vienīgu kļūdu. + vēl ir tāda lieta kā risk shifting, kas pasaules samērā sarežģītajā finanšu sistēmā bija iekārtojusies tā, ka risks reāli tiek nobīdīts uz cilvēkiem, nevis, kas viņu vislabāk varētu uzņemties, bet gan uz tiem, kas vismazāk to saprot.

Bet tā pa lielam, protams, daudzi cilvēki ar pārmērīgu spekulāciju un vēlmi viegli nopelnīt diezgan pamatīgi iegrābās.

deivs001 wrote:

Cik esmu paskatījies maizei cena nekrīt. Brīdī, kad graudu cena bija zemu un itkā tam būtu jāietekmē gala rezultāta cenu atrunājās, ka transporta izdevumi palielinoties tikai.

Divas lietas – viens – cena momentā nevar kristies, jo dažādas preces (izejmateriāli) ir iepirkti par augstākām cenām, tāpēc, kad tie būs izlietoti, tad cenai būtu jākrītas. Otrs, nemazāk svarīgs ir ražotāju naudaskāre, Latvijā, liela daļa ir paradusi pelnīt desmitos procentu uzcenojuma (markup), kur pasaulē tas būtu normāli tikai daži procenti. Tagad, kad viss iet sliktāk, šādi ražotāji nevar atļauties nolaist cenu, jo līzingā ņemtais bentlijs (vai masseratti) taču jāatmaksā, un pašlepnums, nevēlēšanās rādīt citiem to, ka grūti iet neļauj no auto atteikties.

deivs001 wrote:

par augstiem speciālistiem, kas ir izaudzināti Latvijā, jaunais darba devējs nev nevienam parādā.

atkal divas lietas 😀

1) ja šim speciālistam būtu te kur darīt tieši to pašu (iespēju līmenī), ko viņam piedāvā darīt ārzemēs, tad viņš paliktu šeit

2) pārsvarā cilvēkiem ir tendence atgriezties atpakaļ tur, no kurienes viņi ir nākuši. Jā, paies gadi 20, līdz tas notiks, taču tad šis cilvēks ar visu savu sapelnīto naudu (piemēram, Biedriņš) atgriezīsies un liks to lietā šeit, nevis tur, ASV. Jā, tā ir samērā liela nobīde laikā, taču nevar gribēt visu un uzreiz, vai arī kāds grib par šo oponēt?

downloader, acīmredzot, nepareizi uztvēru Tavu postu, jo sapratu, ka zviedri ir tie sliktie ļaundari ;.

downloader wrote:

No otras puses zinu džekus kas pa stroiku raujas tā ka tās uzbūvētās mājas turas uz pašsvara, jo nemāk javu iejaukt, tik bliež uz apjomu, tanī pat laikā studējot kkādu ekonomiku vai biznesa vadību

nenoliedzami, būvniecība Latvijā ir atsevišķs stāsts, un viens no lielajiem jautājumiem varētu būt, kur ir godīgums, kāpēc celtnieks saņem lielāku algu nekā pasniedzējs augstskolā. Atbilde jau vienkārša, pieprasījums attiecīgs bija . Taču atslēga ir tā, ka bija, nevis ir. Tā kā vairs nav, tad ir tikai normāli, ja šie darbinieki jau sākumā būtu spējuši saprast, ka tā tas mūžam neturpināsies, tāpēc nevis ņemtu kredītā cayenne bet pietaupījuši sliktākām dienām.

Downloader minētais piemērs (nonsenss) par dēliņu ar mammīti, protams, vispār bez variantiem…

tīri filozofiski – kāpēc labos laikos, kad visiem bizness iet uz augšu darbinieki, argumentējot ar loģiku, ka viņiem visas izmaksas (un tā arī citiem darbiniekiem algas) kāpj, tāpēc nepieciešams algas pielikums, bez jebkādām ierunām pieņem algas pielikumu, bet sliktos laikos, kad pircēju pirktspēja ir stipri mazāka (kaut msh piemērs par tukšajiem servisa sniedzējiem) nepieņem kā normu algu samazinājumu? Saprotams, ka katrs grib sev maksimumu, taču tas nav optimāls risinājums sabiedrībai kopumā (individuāli, protams, racionāli).

Kā jau minēts, atslēga ir vārds produktivitāte

vēl jau te varētu rakstīt un rakstīt, bet fakts ir tas, ka neviens šeit tad to necenstos izlasīt 😛

edit: ak jā, aizmirsu piebilst: atvainojos par tik lielu deivs001 citēšanu, bet tā kā Tu biji pirmais, kas par to izteicās, tad vieglāk uz to atsaukties. Un jā, nekas no Tevis pateiktā nav nepareizs. jeb no offence , tīri lai būtu uz ko atsaukties…

[downloader]

Kā jau iepriekš minēju.. 🙂

downloader wrote:

Manuprāt, patiesībā notiek “dabīga” tirgus attīrīšanās no liekajiem spēlētājiem.

[marr]

Bez garām diskusijām atbildot – īsti nepiekritīšu! ;. ne visas bankas, vai iestādes, kas amerikā ir bankrota priekšā ir/bija pelnījušas bankrotēt, ne viņas visas pašas rīkojās tā, ka šāds scenārijas piepildījās. Tas pats attiecināms daļēji uz Islandi, Vāciju, ja ir vēlēšanās, var arī attiecināt uz Latviju, protams, atkal jāteic daļēji.

[Athlons]

tas ir bila pikrsts… :hmz:

[Kachmoderators]

Man patika,ko Š lesers teica : “Krīze ekonomikā Latvijai dod fantastiskas attīstības iespējas”

Dienas joks. :duno:

[samurajs]

Kachmoderators: i nesmejies – Š lesers ir glums kā zutis! 😀 Būs cilvēki, kas arī no s*da pratīs izspiest vasku! :D:D:D

[Faust]

Baigi traki iet. No muteres darba atlaida 7 cilvēkus, un tā jau strādāja kādi padsmit.

[Autors]

Ieraksti