nevertell palasi labāk kaut vai par to pašu černobiļu, pirms šitādus tekstus raksti 😉 ÄŒernobiļā bija priekšniecība, kurai nebija nekādas nojēgas par kodolreaktoriem, RBMK tipa reaktoriem ir vairākas bīstamas dizaina īpašības, piemēram, brīdī, kad tiek kodolā ievietoti reakciju apstādinošie grafīta stieņi, reaktora jauda patiesībā palielinās, kā arī pie zemākas jaudas nekā nominālie 3 gigavati radās pastiprināts burbuļu un radioaktīvo vielu daudzums [man liekas ka vēl pārītis bīstamu īpašību bija], operatori, kas par to neko nezināja [ja nemaldos, tad konstruktoru birojs tādas īpašības nekur neminēja], sūdīgas aizsardzības sistēmas un, visbeidzot, černobiļas atomelektrostacijas reaktoriem nebija aptveroša ēka, kas avārijas gadījumā satur piesārņojumu. Avārija notika tāpēc, ka notika tests, kura mērķis bija noskaidrot, vai neradīsies problēma, ja AES tiks atslēgta no kopējā tīkla – vai ar turbīnu inerci pietiks lai darbinātu sūkņus. Tādēļ arī bija atslēgtas tās pašas nepilnīgās drošības sistēmas. Tālāk reaktora īpatnību dēļ viss aizgāja savu gaitu – reaktora jauda uzlēca desmit reizes, dzese uzvārījās un uzsprāga un kodols izkusa. Tieši tādēļ arī ES tik ļoti grib slēgt Ignalinas AES, jo tur ir divi tie paši RBMK-1000 reaktori. Tajā pašā laikā, piemēram, čaušesku režīma laikā astoņdesmitajos tika sākta celt jauna atomelektrostacija, kuras pirmais reaktors tika nodots ekspluatācijā deviņdesmito vidū, un no ES nekādu problēmu, jo rumāņi laimīgā kārtā izvēlējās CANDU, kas ir kanādiešu dizains. Tevis nosauktā “otrā kodolavārija” bija Trīs jūdžu salā, kur notika kas līdzīgs kā černobiļā, vienīgi tur reaktors vienkārši pazaudēja dzeses šķidrumu un daļēji izkusa, bet tā kā tur bija viss reaktors savā papildus ēkā, tad apkārtējajā vidē nonāca vienīgi tas, kas tika izlaists pa pārplūdes vārstu, jo nepilnīgu drošības sistēmu dēļ operatori nemaz nezināja, ka reaktors ir avarējis.
Vēl, starp citu, ir bijusi vēl viena lielāka kodolavārija – pati pirmā – aizdegās ar gaisu dzesējams izpētes reaktors britu salās piecdesmitajos gados. Tā kā ar gaisu dzesējams, tad, protams, radioaktīvās vielas nonāca apkārtējajā vidē, vienīgi laimīgā kārta viens zinātnieks bija uzstājis un skurstenī bija iebūveti filtri, kuri lielāko daļu radiācijas aizturēja, beigās reaktoru nodzēsa.
.
