Tā arī neredzu tur neko citu – aizej kaut vai uz https://store.mo-co-so.com/ un apsties ;. Un, protams, ar motora vadības bloku to neapvienos, par to nav ne mazāko šaubu. Es redzu ka tev nav ne mazākā priekšstata par dažādu mašīnas elektronikas ierīču darbību. Man tevi nāksies apbēdināt ka dažādos vadības blokos nav neviena OS – pirmkārt, digītālie motoru vadības bloki parādījās ātrāk par jebkādu os – nu labi, dos neskaitās, otrkārt, atšķirībā no os, kam jāielādējas, ROMos ieceptā firmware palaižas momentā kad ieslēdz aizdedzi un ieslēdzas ECU – iztēlojos tevis piedāvāto variantu – pagriez atslēgu un gaidi kamēr ECU paliek lietojams, kaut vai dažas sekundes 😀 Treškārt, ir vajadzīga stabilitāte un garantija – tāpēc vienā vadības blokā mēdz apvienot tikai ierīces, kuras izmanto vienus un tos pašus izpildmezglus – piemēram, uz ABS bāzētais ESP abi ir iebāzti vienā kastītē – iedomājies situāciju ka kaut kāda bezsakara dēļ nodeg ABS vadības bloks bet tur ir tavs variants un tas parauj līdzi vēl motora vadības bloku un visu pārējo – un tad maini zelta cenā esošu bloku 🙂 Un visbeidzot – tie mūsdienu proču jaudas cipari tur nafig nav vajadzīgi 🙂 Viens piemērs – iekš pasaules lētākā programmējamā vadības bloka – MegaSquirt – open source arhitektūra bla bla bla – iekšā atrodas 24 MHz 16 bit procesors, 128 KB flasha [jā, tā kā tas ir programmējams, tad tur nav ROMs 🙂 ] un 4 KB RAMa. Manam divdesmitgadīgajam audī vadības bloka cipari ir garantēti vēl vājāki – 8 bitu procis un tādā garā – es domāju ātrāk par deviņdesmito gadu vidu tur neko stiprāku arī nelika. Un kāpēc tur neko īpašu nevajag – piemēram tiem pašiem vecajiem vadības blokiem, piemēram, degvielas kartei viens lielums ir apgriezieni 16 pakāpēs [precīzi neatceros bet laikam 16, varbūt mazāk], otrs ir gaisa masa 16 pakāpēs un to karti vēl cilā uz augšu vai leju motora temperatūra 16 pakāpēs un vēl daži lielumi – kopā sanāk diezgan skaists iespējamo degvielas padeves daudzuma lielumu kombinācijas – laikam tas skaitlis bija ar pieciem cipariem. Vēl pāris aizdedzes kartes un viss. Tā lūk.
Ä€, un vēl starp citu – kas tās par mūsdienu mašīnām, kurām navi un radio ir “pavisam kas cits”? Kaut kādi pie mums nepieejami ķīniešu šroti? 😀 Tāda fīča kā navi sāka parādīties pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū – jau vecie labie audī C4 A6 bija pieejami ar RNS-D navi kas ķer radio, atskaņo diskus ar čeindžeri, rāda tv, ja ir tv tjūneris ieinstalēts, rietumos vēl ļauj navigēties [kaut kādas sūdīgas lv kartes pieejamas vienīgi pašiem jaunākajiem navi] un tādā garā.
P.N. Vēl par tavu iedomāto neeksistējošo multimēdiju linux – pagooglē vārdus “carputer” un “linux”, atradīsi vismaz vienu distru [sen neesmu skatījies]. Tā kā tās taisa cilvēki kas to izmanto un carputeriem jau sen ir touchscreen un tamlīdzīgas lietas, es baidos ka tu atklāj ameriku un velosipēdu 😀
Vai kas par garu tekstu sanāca.
.
