Pāris padomu, lai iesāktu darboties ar kādu no *nix OS!

[shady]

[imgl]https://notepad.lv/bildes/atteli/20080127190740237.png[/imgl]Pirmā problēma jeb bailes, ar ko saskaras iesācējs, ir pati *nix instalācija, bet es netaisos tagad atrakstīt visu instlācijas gaitu, jo katram *nix instalācija ir savādāka, bet nevajag tagad satrūkties – visur internetā ir pieejami manuāļi instalācijai. Tāpēc vispirms jāpameklē sava izvēlētā favorīta mājas lapā, ja vajadzīgs, tad izmantojiet Gūgli. Negribat meklēt? Tad tālāk šo rakstu varat nelasīt. Zinu, ka ir problēmas ar angļu valodu, bet tik daudz jāsaprot – izmantojiet kaut vai vārdnīcu. Ir arī alternatīvas iespējas – online vardnīcas, piemēram: Tildes un Letonikas. Kāpēc tā? Tāpēc, ka vēlēsieties kaut ko izdarīt – vajadzēs palasīt informāciju, aprodiet ar šo domu.

Pateikšu tikai dažas lietas no instalācijas:

*Jūs nevarat uzlikt *nix uz windows partīcijām (FAT un NTFS).

*Jūs nevarat apvienot Windows ar *nix uz vienas partīcijas (to jau vajadzēja saprast, bet daudzi to prasa).

*FAT un NTFS partīciju var atstāt priekš koplietošanas, jo *nix spēj strādāt ar šīm partīcijām.

*Izvēlētajam favorītam izbrīvējat vietu ~ no 5GB – 10GB.

*Obligāti ir jāizveido vismaz divas partīcijas (ja kādam “zvēram” ir citi noteikumi, tad saņemsiet paziņojumu, ka jāizveido “n” skaits partīcijas).

Tās būtu: / => Tas ir tavs cietais disks, uz kura viss atradīsies. Failu sistēmas galvenā “sakne” (nemāku noformulēt).

swap => Tā ir virtuāla atmiņa. To parasti veido divreiz lielāku par RAM, bet ar 512MB vai 1GB atmiņu var arī atstāt vienlīdzīgu lielumu – skatieties paši. Cik saprotu, tad palaižot kādu programmu/failu, lai ar to varētu darboties, tā ir jāielādē operatīvajā atmiņā (RAM), bet ja RAM ir par maz, tad tiek izmantota virtuālā atmiņa. Protams, virtuālā atmiņa nav tik ātra kā hardwar`iskais RAM, bet tas lieti var noderēt. Uz windows, ja atmiņa neviļ. tad tas ir tas pats, kas page.sys fails, kurš atrodas uz “C” diska sākotnējās direktorijas (jeb “/” iekš *nix – tagad cerams skaidrs:) Atcerieties – uz swap partīcijas jūs neko neglabāsiet – tā ir pilnīgā OS pārvaldībā..

*Jūs varat instalēt visu uz “/” vai ari veidot apakšpartīcijas. Kā to saprast? Paskaidrošu no windows viedokļa. Piemēram, es varu mapi “system32” uztaisīt kā partīciju – līdz ar to tai tiek ierobežota vieta – vairāk viņa nevar “augt” – tāpēc esiet uzmanīgi ar vietas piešķiršanu. Ja viss atrodas uz vienas “/” partīcijas, tad par to nav jāuztraucas.

/home =>Ja vēlies, vari šo partīciju uztaisīt kā apakšpartīciju, jo tur tu glabāsi savus personiskos failus utt..Var uzskatīt, ka tu izveido “d” partīciju:) Bet, protams, vari atstāt visu zem viena.

*Ja ir iespēja paņemt – “Izveidot automātiski partīcijas”, tad varat izmantot arī šo iespēju.

*Vari veidot arī citas partīcijas piešķirot tai savu failsistēmu (piemēram ext, riser, ufs utt..), bet ieteiktu ņemt ext, jo vismaz par to es zinu, ka WindowamXP var iebarot draiverus, kas atpazis šo failsistēmu. Kā? Š o programmu atradīsiet šeit: https://www.runescape.ex.lv/downloads/Ext2IFS_1_10a.exe .

Par pārējām failsistēmām? Piedošanu, man pašlaik nav laika, jo man pašam tas viss tad jāstudē cauri – ceru, ka kāds uzrakstīs pamatīgu rakstu.

Ja lietosies *BSD, tad jums sistēma būs uz UFS failsistēmas.

*Instalācijas gaitā paprasīs: “Vai jūs vēlaties lietot vēl citu OS” vai nomurkšķēs kaut ko par boot-loader (Grub, Lilo..), tad ziniet, ka ar šo palīdzibu var uztaisīt dual-boot *nix ar windows , protams, arī vairākiem *nix uz viena cietā diska. (bet ne jau uz vienas partīcijas – nejauciet to).

*Izvēlieties grafisko instalāciju, jo savādāk visas darbības dabūsies rakstīt konsoles režīmā.

Tagad jau esam nonākuši iekš *nix:) Apsveicu! parasti pirmā reakcija ir – wow!!! Forši! Esmu baigais hakers! *nix rulzzz!!

Un tad seko otra – kur ir My Computer???

=> Nav tāda My Computer! “Filesystem” ir tavs My Computer. Rakņājies pa direktorijām un priecājies:)

Kur ir *nix direktorija?

=> Atšķirībā no Windows, viņam nav tādas vienas direktorijas… Viss ir izmētāts pa daudzām mapēm uz failsistēmas.

Kā lai zinu – kas kurā mapītē ir?

=> Nebūšu plaģiāts, bet norādīšu avotu. Paņēmu no https://xlinux.tk/ . Tāpēc pārkopēšu uz šejieni:

Quote:

/boot faili nepieciešamie sistēmas ielādei, katalogs satur arī pašu nokompilētu kernel.

/dev satur ierīču failus

/lib sistēmas bibliotēkas, kodola moduļi.

/proc Satur kodola vadīšanas un informācijas iegūšanas failus

/opt Š ajā direktorijā dažreiz tiek uzstādita programmatūra, piem OOffice u.c

/usr Globālie Sistēmas faili, koplietojamās bibliotēkas, kā arī programas. Var izmantot no attālināta datora.

/usr/lib Programmu bibliotēkas, kuras izmanto vairums programmu.

/usr/share Programmu informācijas faili, konfigurāciju paraug faili, sistēmai nesvarīga informācija.

/usr/bin Izpildāmie faili programmas, kas pieejamas visiem lietotājiem.

/usr/sbin Sistēmu administratoru rīki, un programmas

/usr/X11R6 Grafiskās čaulas faili (pēdējām versijām xorg šī kataloga nav, visas bibliotēkas ir iekš /usr/lib)

/usr/include Faili nepieciešamie kompilācijai C++.

/usr/src Kodola izejas kodi, kā arī citu programmu izejas kodi. /usr/src/linux vieta, kur konfigurēt un kompilēt linux, parasti tas ir links uz linux source kodu atrašanās vietu.

/usr/local Programmas un faili, ko var izmantot no lokālā datora, bet nevar izmantot attālināti.

/usr/local/etc

/usr/local/lib

/usr/local/bin

/usr/local/sbin

/sbin Sistēmas programmas, programmas ir pieejamas tikai root. Administratora rīki mkfs, useradd userdel usermod, fsck u.c

/bin Programmas, kas nepieciešamas sistēmai pēc sistēmas ielādes. Komandas izmantojamās ikdienas darbā. Primitīvās sistēmas utilītas, kā cp, mv, rm, grep utt.

/home Lietotāju direktorija, Te tiek izveidotas direktorijas ar lietotājvārdiem, kuros glabājas lietotāja konfigurācijas faili un citi lietotāj faili.

/etc Sistēmas konfigurācijas faili.

/root Sistēmas Superlietotāja mājas katalogs.

/var Direktorija satur pagaidu failus, log failus, mail direktorijas, kā arī var saturēt Apache htdocs direktoriju. To var formulēt, ka direktorija satur failus un direktorijas, kuros bieži tiek ienestas izmaiņas

/tmp Sistēmas pagaidu failu direktorija, citos LINUX distros šīs direktorijas nav, pagaidu faili tiek glabāti iekš /var/tmp

Tas bija rakstīts priekš Gentoo linux, bet noderēs arī visiem pārējiem. Uzslava par šo darbu no manas puses – pats daudz iemācījos tieši no šī izkopējuma (jaunvārds – nepiesienieties).

Kas ir konsole?

=> Meklē kaut ko, kam saistība ar “termināls”. Ar tās palīdzību teksta režīmā var dot jebkādas komandas, lai konfigurētu OS un lietojumprogrammas.

Kur ir TaskManager?

=> Lietojiet konsoli! Ierakstiet iekšā “ps aux” => parādīsies n-tie procesi…

Kā var “piebeigt” procesu?

=> Apskaties procesa “pid” skaitli un ieraksti konsolē “kill skaitlis”

Kas ir root tiesības?

Atcerieties, ka ir darbības, kurām ir vajadzīgas root tiesības, tāpēc komandai jāraksta priekšā parasti “su” – uz ubuntu – “sudo”. Root tiesības ir augstākā privilēģija – galvenais administrators.

Es netieku klāt savām partīcijām – kur manas filmas, mūzika???

=> Ja jūs atstājāt instalācijas gaitā savu veco partīciju (FAT vai NTFS), tad nesatraucieties – viss būs labi:) Gadās, ka *nix neatpazīst defaultajā tavas iekārtas, tāpēc tās ir “jāpiemontē”. Tas attiecas arī uz printeriem, USB Flash utt… Bet tagad tikai par partīcijām. Tātad viss darās ap failu, kurš atrodas zem “/etc” mapes un saucas “fstab”. Vispirms mēs konsolē ierakstīsim: “fdisk -l”, tas izmetīs tavas partīcijas. Es tagad ņemšu pa piemēru Ubuntu linux, jo tas ir ļoti izplatīts un dokomentācija arī ir LV valodā. Galu galā – jums vajadzīgs piemērs, lai jūs saprastu principu, lai varētu paši sameklēt, jo jūs vismaz zināsies – ko!

Piemērs: sudo fdisk -l

=> “/dev/hdb11 29373 30025 5245191 b W95 FAT32”

“hda” => Primārais disks.

“hdb” => Sekundārais disks.

“11” => Š is skaitlis norāda partīcijas nr. – man tā ir 11.partīcija uz šo disku.

Izdomājam vietu – kur piemontēt šo partīciju? Parasti visi montē zem “/mnt”, bet ubuntu nez kāpēc izdomājuši, ka zem “/media”, bet tā ir tava izvēle – izdomā vietu un izdari.

Uztaisam mapīti “noslēpums” no konsoles zem “media”: “sudo mkdir /media/noslepums”

Tagad atveram caur konsoli: “sudo /etc/fstab”

Rakstam: /dev/hdb11 /media/noslepums vfat iocharset=utf8,umask=000 0 0

(Atstarpes ar TAB taustiņu.) Saglabājam izmaiņas un izejam.

Tagad konsolē: “sudo mount -a” tas nozīmē, ka viņš piemontēs visu, kas atrodas iekš fstab faila, lai nebūtu jārestartē PC, lai redzētu izmaiņas. Apsveicu – tagad jums ir FAT partīcija rakstīšanas un lasīšanas režīmā! tas nozīmē, ka varat ar viņu darboties pilnvērtīgi.

Kā dabūt NTFS?

Tas pats, tikai jāraksta būtu:

dev/hdb11 /media/noslepums ntfs nls=utf8,umask=0222 0 0

Tagad jums būs NTFS lasīšanas režīmā!

Vai ir iespējams ar rakstīšanas tiesībām?

Konsolē: sudo apt-get install ntfs-3g

Un zem fstab:

dev/hda1 /media/windows ntfs-3g defaults,locale=en_US.utf8 0

Kādas ierīces mums pašlaik ir piemontētas?

=> Konsolē: “df -h”

Kā izskatās programmas palaižamie faili?

Nav tādi atškirībā no windows (.exe un .com paplašinājumi).

Kā tad var kaut ko uzlikt?

Tagad viss atkarīgs no tava favorīta – katram sava metode!

Piemēram, ubuntu:

Konsolē: sudo apt-get skype

Uz *BSD ir tāda lieta – kā instalācija no portiem:

Sameklējam savu programmu: whereis skype

cd /usr/ports/net/skype

make install clean

Tagad otra metode: pkg_add -r skype

Vai tiešam nav nekas kopīgs:( ?

Ir jau:) Varam darīt ta:

Dabūnam to programmu, tad izlasam visus redme un install failus, jo katari programmai var būt specifiskas instalācijas, bet pamatā ir tā:

./configure => tas pielāgo šo programmu tavai videi (kompilēšana)

make install clean (uzliek programmu + notīra paliekas)

Var izmest paziņojumus, kur trūkst kaut kādas pakas, tad tev jāliek atkal tās, jo tā programma nevar bez tās darboties, bet tā paka atkal ir atkarīga no citas pakas, tad atkal tev kaut kas nav palaists utt..:) He, he..Tad sāc lasīt tos paziņojumus, kurus tev izmetīs konsole un meklē informāciju par to.

Vai tiešām nav nekas līdzīgs windowam?

Vispār ir, tas ir PCBSD, kurš bāzēts uz FreeBSD bāzes jau ar integrētu KDE grafisko vidi. Tas ir radīts draudzīgs lietotājiem, tāpēc to var ieteikt lietot, šeit ir arī tie “pbi” faili, kurus var nokopēt no www un instalēt pēc principa (neskatoties ko dara) – next..next..next..finish (un atkal esam baigie hakeri). mans personiskais ieteikums ir – izmantot tos tikai galējā nepieciešamības gadījumā, ka jau pārs dienas ir nosēdēts pie gūgles un nervi ir uz sabrukuma robežas…- savadāk neko neiemācīsietis. (Pārējo instalējiet no portiem vai novilktām pakām).

Man beidzot izdevās kaut ko uzinstalēt – kur tas atrodas tagad?

=>Ierakstiet tās programmas nosaukumu iekš konsoles – vajadzētu palaisties, ja nesanāk, tad varam ar komandu, piemēram: “whereis skype”. varat jau arī meklēt pa mapēm manuāli, bet tas būs ilglaicīgs process..

Kas ar draiveriem?

=> Principā tev pietiks ar videokartes dariveriem. Novelc no ražotāja mājas lapas draiverus priekš attiecīgā *nix un izlasi pamācību.

Vari zimantot tādu programmu – “automatix-bleeder” – ar tās palīdzību var uzlikt nvidia un ati kartēm dariverus un nav daudz jāmocās – apstipriniet visu, ko viņam tur vajaga.

Ja instalēsies manuāli, tad jums jāsameklē fails “xorg.conf: fails. Un viņš jāparediģē:

Piemēram mans: /etc/X11/xorg.conf

Quote:

Section “Device”

Identifier “NVIDIA Corporation NV31 [GeForce FX 5600XT]”

Driver “nvidia”

Option “RenderAccel” “true”

EndSection

Section “Screen”

Identifier “Default Screen”

Device “NVIDIA Corporation NV31 [GeForce FX 5600XT]”

Monitor “Generic Monitor”

DefaultDepth 24

SubSection “Display”

Depth 1

Modes “1280×1024” “1024×768” “832×624” “800×600” “720×400” “640×480”

EndSubSection

To es iedevu paraugam, lai būtu vieglāk orientēties.

Kaut kas nav labi ar monitora kadru frekvenci [Hz]!

Apskatamies to pašu failu “xorg.conf”:

Quote:

Section “Monitor”

Identifier “Generic Monitor”

HorizSync 28.0 – 64.0

VertRefresh 43.0 – 60.0

Option “DPMS”

EndSection

Kas tie par skaitļiem??? Š ī horizontālā un Vertikālā kadru frekvence tev ir jāapskatās vai nu uz monotora sēžamvietas, vai jāgūglē: “monitora modelis + specifications” – atslēgvārdi.

Kaut kas nav labi ar LV valodu vai peli…

Viss atkal darās ap šo failu! Attiecīgajā rindkopā par peli un klaviatūru ievadīsi vajadzīgo infu.

Kas ir ar vīrusiem?

Uzraksti skriptu, kurš nodzēš tev sys failus + palaid to ar root tiesībām un ievadi paroli, tad sanāks efekts:) Bet tā – var teikt, ka vīrusu nav. Bet “kaut kādus” nepazīstamus skriptus, kurus tev atsūtījis tavs kaimiņš Vasja (progarmmētājs) – labāk nepalaid:)

Bet, ja vēlies skanēt savus failus no windows vīrusiem, tad uzliec “Clam AntiVirus” – bezmakas antivīrus, kurš paredzēts arī priekš *nix vides.

Kas ar ugunsmūri?

=> Viņš nav vajadzīgs, ja vien neesi paranoiķis vai tev nav ūber serveris, kurš tikts pakļauts gudriem prātiem. Tomēr gribi? Vari sakonfigurēt “iptables” failu, kur norādīt IP adreses, kuras var, kuras nevar utt.. – piedod, pats vēl neesmu par to domājis – tas vēl ietilpst manos plānos.

Vari izmantot kādu grafisko skriptu, piemēram, “firestarter” ( https://www.fs-security.com ).

Kā lai palaiž windows programmas?

Tev ir vajadzīgs emulātors, kurš piemāna programmu, radot iespaidu, ka tā ir zem windows. Š ādi vari sērfot kaut vai ar savu iemīļoti IE zem *nix;) (praktiski izmēginājis neesmu).

Ļoti populārs emulātors ir “wine”.

Kādas ir vajadzīgākās alternatīvas?

MsOffice – Openoffice

Winamp – XMMS

iTunes vai WMP – Amarok

Dc++ – Valknut, arī ir Linux DirecConnect.

Skype – Skype

Mirc – Xchat

VLC – VLC

Corel – InkScape

Photoshop – Gimp

AutoCad – qCad

Nero – K3b

utt….utt…tās ir daudz un dažādas…Tas, ka uz *nix trūkst programmu atbalsts – tas ir muļķīgs stereotips.

Kur var iztīrīt/pakoriģēt reģistru?

=> Nav tāda reģistra. Visa konfigurācija notiek ar teksta failiem.

Ieteiktu kā rediģētāju novilkt “pico” – laba manta un strādās arī tad, ja nebūs grafiskā interfeisa.

Kurš *nix ir smukāks? Kā kurš izskatās?

=> *nix`am nav izskats! Tiek izmantots kernelis, kurš ir “aplipināts” ar visādām programmām un piemontēts izskats (KDE, Gnome, Xfce, Fluxbox utt…).

Tā kā jūs varat mierīgi uzlikt jebkuru izskatu uz sava linux/unix.

KDE un Gnome ir vieni no rijīgākajiem, tāpēc, ja ļoti svaks PC, tad sameklē atbilstošu vidi vai tikai no konsoles.

Pašlaik ir pieejams viens no visjaudīgākajiem grafiskajiem interfeisiem – XGL. Uz tā ir iespējams telpiski grozīt desktopus un daudz dažādi vizuālie efekti, lai būtu pietiekoši labs konkurents MS Cālim:)

P.S. – Es esmu tikai iesācējs, tāpēc palabojiet mani:)

P.S.S – Ceru, ka šis raksts kādam kaut ko dos…

Avots: Mana personiskā pieredze, piezīmes un zināšanas, kuras esmu ieguvis pa šo laiku. Nav iespējams norādīt konkrētu avotu.

{Š is ir mans raksts, kurš tika ielikts arī datuvē, bet nevis kā raksts, bet kā topiks}

[usins]

vecīt tu esi Dievs :D:D

[usins]

vecīt tu esi Dievs :D:D

[deivs001]

Lasot drukas kļūdu atradu 🙂 (apliecinajums, ka lasiju)

Quote:

Par pārējām failsistēmām? Piedošanu, man pašlaik nav laika, jo man pašam tas viss tad jāstudē cauri – veru, ka kāds uzrakstīs pamatīgu rakstu.

[deivs001]

Lasot drukas kļūdu atradu 🙂 (apliecinajums, ka lasiju)

Quote:

Par pārējām failsistēmām? Piedošanu, man pašlaik nav laika, jo man pašam tas viss tad jāstudē cauri – veru, ka kāds uzrakstīs pamatīgu rakstu.

[shady]

Kļūdas izlabotas + vēl dažas, kuras nepamanīji;)

—

Vēlējos pateikt, ka šis raksts nebija tendēts uz kādu konkrētu distru, bet var teikt, ka tas ir savārstījums no visa kā {ļoti daudz no ubuntu}.

Bet mērķis ir, lai vadoties no šī JŠªS meklētu vajadzīgo savējam favorītam. {Vnk ir aškirība sutt, bet būs vieglāk atarst vajadzīho, ja zināsiet jau domu – ko meklēt, piemēram par hdd montēšanu..zināsiet, ka viss griežas ap fstab failu – kas un kā – to sagūglēsiet paši;)

Ceru, ka tas kādam palīdzes, jo man tas būtu lieti noderējis, kad pats sāku – vēl tagad mācos un čakarējos;)

[shady]

Kļūdas izlabotas + vēl dažas, kuras nepamanīji;)

—

Vēlējos pateikt, ka šis raksts nebija tendēts uz kādu konkrētu distru, bet var teikt, ka tas ir savārstījums no visa kā {ļoti daudz no ubuntu}.

Bet mērķis ir, lai vadoties no šī JŠªS meklētu vajadzīgo savējam favorītam. {Vnk ir aškirība sutt, bet būs vieglāk atarst vajadzīho, ja zināsiet jau domu – ko meklēt, piemēram par hdd montēšanu..zināsiet, ka viss griežas ap fstab failu – kas un kā – to sagūglēsiet paši;)

Ceru, ka tas kādam palīdzes, jo man tas būtu lieti noderējis, kad pats sāku – vēl tagad mācos un čakarējos;)

[samurajs]

Patiešām vērtīgs raksts, vēl jo vairāk tāpēc, ka latviski maz kas ir par šo tematu. Ubuntu manuālī visu to arī var atrast, bet tas ir izplūdis, kamēr šeit – viss galvenais kompaktā formā.

[samurajs]

Patiešām vērtīgs raksts, vēl jo vairāk tāpēc, ka latviski maz kas ir par šo tematu. Ubuntu manuālī visu to arī var atrast, bet tas ir izplūdis, kamēr šeit – viss galvenais kompaktā formā.

[usins]

NU vēl vikipedia var atrast par ubuntu 5.10 daudz noderīgas informācijas Latviešu valodā 🙂

[usins]

NU vēl vikipedia var atrast par ubuntu 5.10 daudz noderīgas informācijas Latviešu valodā 🙂

[RicoPico]

O. Atradu. Sen jau ko tādu meklēju. 🙂

[RicoPico]

O. Atradu. Sen jau ko tādu meklēju. 🙂

[Autors]

Ieraksti