Starp citu, citos IT portālos šo sludinātāju lapeles reklamētāju nahrenizē tūlīt pēc pirmā posta, te nez kam kaut ko grib pierādīt, demokrāti atradušies.
Dēļ tādiem kā jonjs arī nedrīkst ļaut sektantiem reklamēties, maziem bērniem ar sērkociņiem spēlēties taču arī neļaujam.
Klasisks piemērs: kamēr apmātajam runā pa spalvai, neliekas zinis par viņa stulbībām, viņš ir laipns, patīkams cilvēks, kas mudina mūs samierināties, aicina ievērot savus baušļus, dzīvot saticīgi, rūpēties par citiem utt.
Bet tas ir tikai tik ilgi, kamēr kaut kas neskar apmātā personīgās intereses, tiklīdz kāds uzdrošinās nepiekrist, vai skaļi iebilst, apmātais kļūst rupjš, reizēm pat agresīvs, un paša sludinātie principi pārvēršas vien par tukšu skaņu, jeb “klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem”.
Tas gan attiecas tikai uz zemākajiem fanātiķiem, vadoņi ir pietiekoši gudri, lai zinātu, kam un kā īstenībā jātic, tie prot manipulēt gan ar svētajiem rakstiem, gan ar pūli, paši dzīvo zaļi un ar smīnu noraugās uz jefiņiem, kas “dieva vārdā” gatavi dvēseli pārdot, lai tikai izkalpotos.
.
