Nu vispār jau var pa tiešo publicēt. Kurš par sevi pārliecināts – to arī dara. Labāk gan būtu rakstu vispirms ielikt Rakstu pieteikumos, lai koriģētu dažādas nepilnības. Š odien kopsummā ap 150 gramatisko kļūdu rakstos izlaboju 🙂
Drīzāk jau manas. 😀 Vnk vakar vakarā uzrakstīju to rakstu, un pēc tam vairs negribējās tā kārtīgi pārlasīt, bet no rīta bija vienīgi laiks izlabot tās kļūdas, kuras e.j. teica.
Nē grāmatas nekam neder! Tur nav jaunāko labojumu. Piemēram, grāmatās var būt Īslande vietā Islande, vai arī dižķibele vietā krīze. Grāmatas neder, jo latviešu valodniekiem ik pa laikam jāizdomā kādu vārdu ko nomainīt, lai viņi nepaliktu ēnā. Nu vēl jau izslēgt vietā ir beidzēt u.c. gudrības.
njā, bērnu izdomātam? Nez par kuru tu runā? Abus citētos man ir teikušas 2 latviešu valodas skolotājas, pietam izcēla, lai atcerētos, ka šitie tagad skaitās pareizi, nevis tie vecie varianti.
“Eiroparlamentāriete Inese Vaidere, paužot gandarījumu par PS kongresa pozitīvi optimistisko gaisotni, aicināja partijas biedrus vairs nekad nepieminēt vārdu «krīze». Viņa, atsaucoties uz savu bērnu rasto jaunvārdu, rosināja domubiedrus turpmāk valstisko krīzi dēvēt par «dižķibeli».”
Ne jau visu var novelt uz valodniekiem.
Tad kad, piemēram, LZA Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas (datorterminu) apakškomisija vaicāja tautas viedokli, ( https://termini.lv/aptauja.php ) nemaz tik daudz to ieteicēju nebija.
Viss ir atkarīgs no mums pašiem – kā mēs to sauksim, tā arī būs pareizi. Un es visur, pat oficiālajos dokumentos rakstu nevis Īslande, bet Islande un turpināšu tā arī rakstīt. Un neuztrauc mani stulbi valodnieki, lai viņiem āķis dirsā ar septiņiem žuburiem.
Nu pēc 2 latviešu valodas skolotāju teiktā – tas ir no valodniekiem. Bet nu reāli tas diži daudz nemaina, jo visās malās tāpat lieto vecos vārdus. Bet nu it kā oficiāli ir tādi kā es jau minēju – Īslande, dižķibele un drošvien ir vēl visādi brīnumi…
Drīzāk jau manas. 😀 Vnk vakar vakarā uzrakstīju to rakstu, un pēc tam vairs negribējās tā kārtīgi pārlasīt, bet no rīta bija vienīgi laiks izlabot tās kļūdas, kuras e.j. teica.
Kas par debīlu atrunu! Ja taisi rakstus, tad taisi kārtīgi, nevis tā, ka negribās pārlasīt, bet likt gribās un tad nu pohuj, kāds ir tāds ir, ielikšu, Samuraja laiks jau nav mans laiks, lai čalis perās pa manu savervelējumu un labo… Kaut kā tā?
