Šomēnes konveijeru atstās pēdējais VHS videomagnetofons

[samurajs]

Japāņu kompānija Funai Electric Company šomēnes pabeigs pēdējā videomagnetofona modeļa ražošanu (zīmols – Sanyo). Līdz ar to VHS ērai pasludinātas beigas. Citi ražotāji kā Panasonic, JVC šādas ierīces sen vairs neizlaiž. Ražošanas pārtraukšanas iemesls ir nelielais pieprasījums un grūtības specifisko komplektējošo detaļu iegādē. Pagājušajā gadā pasaulē pārdoti 700.000 VHS videomagnetofoni. Lielākoties tos iegādājas tie, kuriem nepieciešams digitalizēt vecus videoierakstus kasetēs. Zināma daļa ir arī nostaļģiskie kinomīļi, kuri uzskata, ka mājās skatīties analogās filmas sagādā lielāku baudu nekā mūsdienu digitālās. Uz VHS nevarot saskatīt aktieru sejas defektus tuvplānos, make-up kļūdas utt. Kā arī analogā bildīte sagādājot mājīguma sajūtu. Paredz, ka videomagnetofoni un VHS kasetes pilnībā neizzudīs, un audio-video fanu vidū ieņems to pašu vietu ko vinila plates un lampu pastiprinātāji. Noliktavās šur tur vēl iekrājušies pamatīgi daudzumi šo ierīču.

Attēlā: Sanyo FWZV475F kombains ļauj VHS ierakstus uzreiz pārkonvertēt uz DVD

[img]https://notepad.lv/userpix/28_2_26.jpg[/img]

Pašu pirmo VHS videomagnetofonu HR-3300 1976. gada 7. septembrī prezentēja japāņu firma JVC (attēlā). Toreiz to uzskatīja par tehnikas brīnumu. Neilgi pēc tam sekoja Sony ar savu Betamax standartu. Tam bija labāka kvalitāte, tomēr pēc ilgāka laika VHS tika modernizēts un uzvarēja konkurences cīņā.

[img]https://notepad.lv/userpix/28_jvc_hr3660_gross_1.jpg[/img]

Viens no konstruktīvi vislabākajiem modeļiem pirmsākumos bija Panasonic NV 2000. Modeli ražoja arī ar zīmolu National. Tieši to klonēja PSRS inženieri par bāzi padomijā populārajam «Электроника Ð’Ðœ-12». Ierīci ražoja no 1982.-1995. gadam veselās 6 rūpnīcās.

Attēlos: oriģināls (augšā), klons (apakšā):

[img]https://notepad.lv/userpix/28_429nv2000tmp_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_vm124_1.jpg[/img]

Kā raksta šīs nozares pārzinātāji PSRS laikos, pie mums sākumposmā no ārzemēm ievestu oriģinālo videomagnetofonu varēts apmainīt pret auto. Un ne jau pret moskviču vai zaporožecu, bet pret žiguli, kas tad skaitījās padomijas autobūves virsotne. Sākumā ar šo videomagnetofonu palīdzību pelnīja naudu dzīvokļos ar erotisko filmu demonstrācijām (atceramies, ka PSRS seksa nebija un to rādīt bija aizliegts!). Milicija tvarstīja šos darboņus, atslēdzot mājā elektrību un uzlaužot durvis. Bez enerģijas nebija iespējams izņemt videokaseti no aparāta, tāpēc pierādījumi tika iegūti vienmēr. Vēlāk katrā pagrabā bija pa kinoteātrim, kur par lētu naudu varēja noskatīties filmas ar Š varcnēgeru, Brjūsu Lī un citiem tālaika aktieriem. Uzskata, ka daudzi oligarhi un bandīti tieši tā sapelnīja starta kapitālu turpmākajai darbībai.

Zīmīgi, ka VHS ziedu laikos pat nebija autortiesību vai pirātisma jēdziena! Varbūt kaut kur Rietumos arī bija, bet mēs par to nezinājām.

Attēlos: neliels padomijas videosalons un tā repertuārs. Parasti šādus salonus apmeklēja vairāk tautas nekā mūsdienu 3D kinoteātrus 🙂

[img]https://notepad.lv/userpix/28_img_1917_1.jpg[/img]

[img]https://notepad.lv/userpix/28_9ed3988e9c_1.jpg[/img]

[re-mix]

Ir būts tādās videozālēs uz Indiāņiem džoniem, daspehi boga un citām tā laika kulta filmām. Atceros pat sencim darbā reizi mēnesī rīkoja videozāles, tik nes kāpēc mūs sīkos pēc 22:00 dzina mājās 🙂

Eh cik maz priekam tolaik vajadzēja 🙂

[Brutto]

Atceros, kā ar draugiem pa tumsu nācām mājās no “Videomiroņu” noskatīšanās. Kaut kur ielas malā iečabas krūmi, mēs metamies skriešus prom…, ka tikai ātrāk mājās 🙂

P.S. Toreiz sev tikai atklāju tādus vārdus kā “švarcnēģeris”, “brūslijs” … ielas puikas bija jau skatījušies un zināja, bet es brīnos par asprātīgajiem jaunvārdiem un nesaprotu par ko ir runa.

[jonjs]

Tas bija “skarbs” laiks. Kaimiņam bija viedomagnetofons bija rakstoši, nerakstošie u.t.t. Tīņu gados biju regulārs “videosalonu” apmeklētājs. Arī “Komando”, “Svešais”, “Viens pats mājās”, “Cietais rieksts” viss tika iepazīts tur. Neatceros gan cik LV RUBĻU un man šķiet, ka pat PSRS rubļu laikos paguvu tur pabūt tais video “SALONOS”. Tai laikā viņi (tie uzņēmēji) maksāja nodokļus ne jau valstij, bet reketam. Pārmaiņu laiks bija. Un izrādās, ka tikai tagad tas beidzas. 😀

[Quagmire]

Magnetofons skapī vēl stāv, ja nemaldos, bet visas videokasetes pirms gadiem desmit tika izmestas.

[Aldis]

Nebrīnos ka pa forumiem iztirgoji… 😀

[Aldis]

Tagad tieši sanāk, vienam deju kolektīvam izpalīdzēt – ir ieraksti, kuros dejo ap 2k sākumiem, tas viss safilmēts, tagad vajag digitalizēt. 🙂

[Autors]

Ieraksti