Videokaršu evolūcija bildēs – 15 gadi
- This topic has 9 atbilžu, 10 voices, and was last updated pirms 14 years, 11 months by
.
Tiek skatīts 1 ieraksts (no 10 kopumā)
-
[imgl] https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx285logo_1.jpg Kas vēlas sīki un smalki – lūdzu,
šeit1. S3 ViRGE (1995)Pirmā mainstream64-bit videokarte ar GPU taktsfrekvenci 66 MHz, līdz 4 MB VRAM, DirectX 6 atbalstu un PCI interfeisu. Izgatavota 350 vai 500 nm tehnoloģiskajā procesā. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_s3_virge_1.jpg [/img] 2. ATI Rage II (1995)Pati pirmā versija ATI Rage 3D ar 32-bit joslu un 2 MB lēnu EDO tipa VRAM neguva atzinību, bet 2. laidiens jau bija advancētāks. Videoatmiņa – 8 MB SDRAM tipa, josla 64-bit, GPU frekvence 25-60 MHz, atmiņas – 66-83 MHz. Modelim bija paredzēta arī DVD atskaņošana. Tehprocess – 250 nm.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_rage_ii_1.jpg [/img] 3. 3dfx Voodoo1 (1996)Pirmā “īstā 3D” videokarte, zīmīga ar to, ka tranzistoru skaits pirmoreiz sasniedza miljonu. GPU frekvence – 50 MHz, atmiņas – 50 Mhz. DirectX 3 atbalsts, PCI interfeiss. Trūkums – nespēja renderēt 2D attēlus. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_voodoo1_1.jpg [/img] 4. Riva 128 (NVIDIA NV3) (1997)Pirmā NVidia videokarte ar 3,5 miljoniem tranzistoru 350 nm tehnoloģiskajā procesā. Ja Voodoo pirmā sērija darbojās tikai uz 3D, tad Riva bija Combo 2D/3D karte ar 128-bit joslas platumu un AGP 2x interfeisu. Lai arī GPU un VRAM frekvences jau uzkāpušas līdz 100 MHz, tomēr šai videokartei bija ievērojami sliktāka attēla kvalitāte kā Voodoo. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_riva_128_1.jpg [/img] 5. 3dfx Voodoo Rush (1997)Voodoo atrisināja 2D un 3D savietojamību pēc principa “2 in 1” – parādījās neliela papildplatīte virs galvenās. Līdz ar to atkrita vajadzība pārslēgt videokartes. Ieviests PCI/AGP interfeiss. Citi parametri tādi pat kā Voodoo1. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_voodoo_rush_1.jpg [/img] 6. Matrox Mystique G200 (1998)Karte zīmīga ar to, ka SODIMM atmiņas spraudnis izvietots tieši uz plates. Tātad pirmo reizi vēsturē lietotājam tika dota iespēja apgreidotsavu videokarti. GPU frekvence – 85 MHz, VRAM – 112 MHz, 64-bit josla. Pāriets pilnībā uz AGP interfeisu. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_mystique_g200_1.jpg [/img] 7. 3dfx Voodoo2 (1998)Pirmoreiz tika pielietots SLI – iespēja saslēgt 2 videokartes veiktspējas palielināšanai. Daži šo izgudrojumu kļūdaini piedēvē NVidia. Voodoo2 gadījumā katra videokarte apstrādā savas attēla rindas. Diemžēl atkal nav izdevies kvalitatīvi apvienot 2D un 3D apstrādi. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_voodoo2_1.jpg [/img] 8. Nvidia NV4 Riva TNT (1998)Š eit arī NVidia ievieš SLI iespēju. VRAM palielināts līdz 16 MB, frekvence līdz 110 MHz, toties GPU frekvence samazinājusies līdz 90 MHz. Josla 128-bit, 7 miljoni tranzistoru. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_riva_tnt_1.jpg [/img] 9. ATI Rage Fury MAXX (1999)Jau nopietnāka karte ar OpenGL un Direct3D atbalstu. VRAM palielināts līdz 64 MB. Izmantoti 2 grafiskie procesori ar frekvenci 125 MHz, no kuriem otrais ieslēdzas tikai pie pilnekrāna 3D spēlēm. Atmiņas frekvence 143 MHz, 128-bit. Tranzistoru skaits 16 milj. (8 M x 2). Interfeiss – AGP, DirectX 7 atbalsts, 125 nm tehprocess. Tika izlaista arī versija ar iebūvētu TV uztvērēju – All-in-Wonder 128
[img]https://notepad.lv/userpix/28_rage_maxx_1.jpg [/img] 10. NVIDIA GeForce 2 GTS (2000)Sākas NVidia GeForce sērija. Tranzistoru skaits jau sasniedz 25 milj., GPU frekvence – 260 MHz, atmiņas – 460 MHz modelī GeForce 2 Ultra). Kartes ir ar 128-bit joslu un AGP interfeisu. Atbalsta DirectX 7. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce2_gts_1.jpg [/img] 11. ATI Radeon 100 sērija (2000-2001)Pirmās Radeon videokartes, konkurences karš ar NVidia sākas. Sērijā ietilpst 7000, 7200 un 7500 modeļi ar 128-bit joslu. Jaudīgākajai no tām, ar TV uztvērēju apgādātajai Radeon 7500 All-In-Wonder GPU darbojas 290 MHz, VRAM – 230 MHz frekvencē. Karte satur 30 milj. tranzistoru, atbalsta DirectX 7, interfeiss CPI/AGP. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_7500_aiw_1.jpg [/img] 12. Nvidia GeForce 4 sērija (2002-2003)satur 4 modeļus, kuri jau būs pazīstami katram: GeForce 4 MX 420 (64- vai 128-bit) , Ti4200, Ti4600, Ti4800 (128-bit). Š eit jau parādās Pixel Shader 1.1, kura iepriekšējām kartēm nebija. Kartēm ir AGP interfeiss, GPU frekvence: 250-300 MHz, atmiņas: 166-600 MHz atkarībā no modeļa. Kartes atbalsta DirectX 8, izgatavotas 150 nm tehprocesā, satur 57 miljonus tranzistoru. Attēlos: MX420, Ti4800
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce4_mx_420_1.jpg [/img] 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce4_ti4800_1.jpg [/img] 13. ATI Radeon R300 sērija (2002-2003)satur budžeta videokarti 9500 Pro, un advancētākās 9700 Pro un 9800 XT. Pirmoreiz tiek atbalstīts mūsdienu DirectX 9, lietots Pixel Shader 2.0. Tikai 9500 Pro ir ar 128-bit joslu, pārējās ir 256-bit. Sērijā lietots 150 nm tehprocess, GPU satur 107 miljonus tranzistoru. Videoprocesora frekvence uzkāpusi līdz 380 MHz, atmiņas – līdz 350 MHz. Attēlos: 9500 Pro, 9800 XT.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeon_9500_pro_1.jpg [/img] 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeon_9800xt_1.jpg [/img] 14. Nvidia GeForce FX Series (2003)viens otrs lieto vēl mūsdienās. Sērijā ietilpst FX 5200, FX 5600, FX 5800. Pēdējā “bēdīgi slavena” ar pastiprināto dzesēšanu, kas savukārt radīja pamatīgu troksni. Interfeiss AGP, Shader 2.1, DirectX 9, 128-bit josla (dažas FX 5200 partijas vēl bija 64-bit), 45-80 miljoni tranzistoru – tādi bija galvenie šo populāro videokaršu parametri. GPU frekvence – 250-400 MHz, atmiņas 400-800 MHz.
Attēlos: FX 5200, FX 5600
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_fx_5200_1.jpg [/img] 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_fx_5600_1.jpg [/img] 15. ATI Radeon R420 Series (2004)satur grafikkartes X700, X800 XT Platinum un X850 XT Platinum. Š eit pirmoreiz parādās PCI-Express interfeiss, lai arī visa sērija tiek ražota arī ar AGP interfeisu. Labākajai no šīm kartēm X850 GPU frekvence ir 540 MHz, atmiņas 590 MHz, joslas platums 256-bit. Lietots 130 nm tehprocess ar 160 milj. tranzistoru. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeonx850_xt_1.jpg [/img] 16. Nvidia GeForce 6 Series (2004)Ja 6600 modeli ražoja gan AGP, gan PCI-E versijā, tad 6800 un 6800 Ultra Extreme – tikai PCI-E. Š eit jau parādās Pixel Shader 3.0 versija. Labākajai kartei sērijā 6800 Ultra Extreme grafikprocesors rūc 450 MHz frekvencē, bet atmiņas frekvence jau pārsniedz 1 GB: 1200 MHz. Tranzistoru skaits čipā sasniedz 222 miljonus. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_6800_ultra_extreme_1.jpg [/img] 17. ATI Radeon R520Series (1995)sastāv no vienkārša modeļa X1300 un advancēta, ar ūdens dzesi – X1950 XTX. Š eit jau parādās 90-nm tehnoloģiskais process. X1950 XTX satur 384 milj. tranzistoru, ir ar 256-bit joslu. Frekvences: GPU – 650 MHz, VRAM – 1000 MHz. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeon_x1950xtx_1.jpg [/img] 18. Nvidia GeForce 7 Series (2005-2006)tiek plaši lietota arī mūsdienās. Tā ir pēdējā sērija, kur vēl var sastapt AGP interfeisu. Sērijā ietilpst 7300 GS, 7500 LE, 7800 GTX, 7900 GTO, 7950 GX2 un vēl dažas šeit neminētas grafikkartes. Pēdējā ir visjaudīgākā: GPU frekvence 500 MHz, VRAM 1200 MHz pie 512-bit joslas. Ražo ar 90-nm tehprocesu, karte satur 278 milj. tranzistoru.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_7950gx2_1.jpg [/img] 19. ATI Radeon R600 Series (2007)ietilpst Radeon HD 2900 XT, Radeon HD 3870, divkodolu Radeon HD 3870 X2. Pēdējā ir pirmā karte pasaulē, kuras veiktspēja pārsniedz 1 TFLOP. Te arī pirmoreiz parādās 55-nm tehnoloģiskais process un Pixel Shader v.4.1. Tiek atbalstīts jau DirectX 10, kā arī OpenGL 3.0.
Divkodolu Radeon HD 3870 X2 tranzistoru skaits pārsniedz miljardu – 666 milj.x2.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeon_3870x2_1.jpg [/img] 20. Nvidia GeForce 8 Series (2007)nebūt nav vēsture, daudzi modeļi tiek joprojām tirgoti. GeForce 8800 GTX skaitās visilgāk tirgotais modelis videokaršu tirgus vēsturē. Sērijā ietilpst GeForce 8400 GS, GeForce 8600 GT, GeForce 8800 GTS (G80), GeForce 8800 GTS (G92), GeForce 8800 GTX. Specifikācijām nav vērts tērēt laiku – to ir ļoti daudz dažādu kombināciju atkarībā no ražotāja un dažādām modifikācijām.
Maksimālais tranzistoru skaits ir GeForce 8800 GTS – 681 miljons.
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_8800gtx_1.jpg [/img] 21. Nvidia GeForce 9 Series (2008)ietilpst GeForce 9400 GT, GeForce 9600 GT, GeForce 9800 GTX+ un dažus citus modeļus. Sēriju ražo ar 55 nm tehprocesu, jaudīgākais modelis 9800 satur 754 miljonus tranzistoru. Tā VRAM izdevies uzdzīt līdz 2,2 GHz frekvencei, GPU – līdz 738 MHz. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_9800gtxplus_1.jpg [/img] 22. ATI Radeon R700 Series (2008-2009)Satur modeļus Radeon HD 4850 X2, Radeon HD 4870 X2, Radeon HD 4890. Š īs jau ir augstākā mērā nopietnas videokartes, kurās tranzistoru skaits pietuvojies 2 miljardiem (2-kodolu kartēm). Tiek atbalstīts DirectX 10.1, Pixel Shader 4.1. 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_radeon_4870x2_1.jpg [/img] 
[img]https://notepad.lv/userpix/28_124185_1.jpg [/img] 23. Nvidia GeForce G 100 Series (2008)ir radīta tikai un vienīgi, lai aizstātu 9. sēriju OEM tirgū. 24. Nvidia GeForce 200 Series (2009)patlaban ir jaunākais “modes kliedziens” ar izciliem parametriem. Par tiem jau ne mazums runāts dažādās interneta vietnēs, tāpēc šeit skaitļos nekavēsimies. GeForce GTS 250 (G92):
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gts250_1.jpg [/img] GeForce GTX 260:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx260_1.jpg [/img] GeForce GTX 275:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx275_1.jpg [/img] GeForce GTX 280:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx280_1.jpg [/img] GeForce GTX 285:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx285_1.jpg [/img] GeForce GTX 295:
[img]https://notepad.lv/userpix/28_geforce_gtx295_1.jpg [/img]
Tiek skatīts 1 ieraksts (no 10 kopumā)
- Jums ir jāpieslēdzas sistēmai, lai varētu komentēt šo tēmu.
Jaunākais portālā
Apskati
