Pamainīsimies ar uzskatiem filozofijā.

[Mr.Death]

Zinu, ka cilvēku uzskati visos laikos ir bijis diskutējams temats, tāpēc būtu interesanti dzirdēt, kādas atbildes Jūs dotu uz šiem jautājumiem:

1) Kas Tev ir pats svarīgākais Tavā dzīvē?

2) Vai tici un seko kādai no reliģijām?

3) Vai skaudība, dusmas, ir sliktās emocijas?

4) Vai Tev patīk klausīties mūziku, lai pastiprinātu savas attiecīgā brīža emocijas?

5) Vai Tu tici, vai esi redzējis spokus, garus u.tml?

6) Vai ticamības efekts (placebo) ir labāks par jebkurām zālēm?

7) Vai Tu spēj manipulēt ar savām emocijām?

😳 Cik bieži Tu redzi sapņus, un kāda nozīme tiem ir Tavā dzīvē?

9) Vai smaids cita sejā, var radīt smaidu un labu noskaņojumu Tavā sejā?

10) Vai zagšanu no zagļa, kas nozadzis tev var saukt par zagšanu?

Atbildiet uz jautājumiem, kā paši tos saprotat. Noteikti pamatojiet sevis teikto.

Es atbildēšu viens no pēdējiem. Kāpēc? Neteikšu! 🙂

[Genādijs]

1. Apdirst kādu notepad lietotāju;

2. Jā notepad lameru kustībai;

3. Jā jo tas traucē ķēzīties forumos;

4. Noteikti!

5. Visu laiku! Pilns notepads ar spokiem un ērmiem;

6. Kā to lai ņem;

7. Kā tas ir vai spēj? Loģiski! Citād jau te prātā var sajukt 🙂

8. Sapņoju ar acīm vaļā. Nozīmes tam nav nekādas;

9. Jā ja tas nav notepad lietotājs;

10. Jā, protams ja tas atkal ir notepad lietotājs!

Būtu atbildējis pirmais tad varētu padomāt arī par nopietnākām atbilžu versijām 🙂

[Mr.Death]

Pajokoji – arī labi 🙂 Ja es atbildētu pirmais, iespējams daudzi akli sekotu manam domu gājienam, tāpēc no tā izvairos, lai sagaidītu pēc iespējas oriģinālākas atbildes. Tāpēc visas iespējas Tev atbildēt arī nopietni.

[Evers]

oho, interesanta tēma 🙂

1) Izbaudīt dzīvi, nevis tikai izdzīvot to – šī dzīve ir tikai viena, tādēļ jācenšas dzīvot tā lai būtu iespējami daudz jauku brīžu, nevis dzīvot tikai lai izdzīvotu ja jau reiz pasaulē esi nācis. Dzīvot pēc saviem uzskatiem nevis citu, galu galā tā ir tava dzīve ne citu.

2) Neticu nevienai reliģijai (esmu ļoti dusmīgs par to, ka mani, autiņos esot, nokristīja …. grrr) , ir savi uzskati par dzīvi,nāvi,laiku un telpu, par ko principā jauna tēma sanāktu, tāpēc te nerakstīšu.

All religion is simply evolved out of fraud, fear, greed, imagination, and poetry.

Edgar Allen Poe.

3) Noteikti sliktās emocijas, jo bojā gan karmu, gan garīgo, gan fizisko veselību

4) Jā, ir brīži, kad klausos ko smagāku vai skumjāku, visādi…

5) Neesmu pārliecināts, jo esmu saskāries ar tādu lietu tikai vienreiz, par to reizi neesmu pārliecināts, jo spoka momentu nemaz nepiefiksēju uzreiz bet sāku domāt vēlāk.

6) Ja Mr. Death vēderā tev iekabinājis savu izkapti, tad jēga no placebo nebūs. Bet placebo effekta metodi esmu lietojis bieži – ļoti labi līdz pret vēdersāpēm – ja esmu ko nelabu saēdies vai citādu iemeslu dēļ sāp vēders, tad 5 minūtes pie sevis prātā murminu ko tamlīdzīgu – “man nesāp vēders, es jūtos labi…” , un vēdersāpes pāriet

7) Hmm, nezinu, neesmu par to domājis. Pat īsti neizprotu šo lietu.

😳 Nu pāris reizes mēnesī ir kāds sapnis ko no rīta pamožoties varu atcerēties – kopumā reti. Vispār gadās, ka sapņi nav tikai iespaidu utml kārtā radies samurmulējums. Pirms kādiem 7 gadiem nosapņoju, ka nakts vidū nezkādā jēgā traucos ar auto – pēkšņi pretī fūres gaismas, avārija, pamožos. Dienā pēc sapņa(neko neteicu nevienam par sapni), muča nesavāca un ielika automašīnu grāvī to diezgan smagi apskādējot. Savu sapni tad uzskatīju kā pareģojumu.

9) Var, grūti palikt skumju ģīmi, ja kāds jauks cilvēks tev uzsmaida

10) Ja zog aptuveni tādā vai nedaudz lielākā apmērā kā nozagts tev, tad tā ir tikai atriebība

[Genādijs]

Par katru no atbildēm var pateikt ļŠooti daudz. Es tīri teorētiski varētu saņemties un atbildēt uz vienu jautājumu, bet nav iekāriena gari un plaši rakstīt. Īsi atbildēt nav jēgas jo šajā gadījumā tas nozīmētu nepateikt neko – īpaši ja runa iet par tādu tēmu kā filosofija.

[Mr.Death]

Nu ielikšu tad es ar, ko tad nu tur īpaši gaidīt uz citiem 🙂

1) Kas Tev ir pats svarīgākais Tavā dzīvē?

Izdzīvot to tā, lai par neko nebūtu jānožēlo. Daudzi no mums aprobežojas, un domā, ka māja, mašīna un suns to padarīs tiktiešām labu, bet patiesību sakot, es uzskatu, ka viss slēpjās pasaulē ap mani. es varu sēdēt uz zelta čupas, un justies labi – teikt, ka man vairs nav nekā svarīgāka, kā labs finansiālais nodrošinājums, sasniegt pēc iespējas vairāk, lai tikai būtu bagātāks, u.tml., bet patiesībā jau ir tā, ka senči, kaimiņi, draugi, paziņas, kolēģi, cilvēki uz ielas – tie visi veido manu dzīvi. Tas viss ir saistīts. Izdarot ko labu kādam no šiem cilvēkiem, es izdarīšu labu sev. Nodarot kādam pāri, es nodarīšu pāri pats sev, jo esmu ar viņu saistīts. Man svarīgākais, ir veidot labas attiecības ar cilvēkiem, kas man apkārt – palīdzēt tiem, cik nu ir manos spēkos. Tādējādi prieks, kas vairosies viņos, vairosies arī manī, un izdzīvojot dzīvi kopā ar sev tuvajiem, man nebūs jānožēlo, kad redzēšu, ka kāds no viņiem aiziet viņsaulē (jā man ir arī ļoti veci draugi).

2) Vai tici un seko kādai no reliģijām?

Principā, neesmu vēl tā kārtīgi izlasījis nedz korānu, nedz bībeli, bet vispārīgi pēc tā ko par reliģijām zinu, vairāk tomēr ticu Budismam, jo pārējās reliģijas man šķiet bezjēdzīgu pasaku un rituālu apkopojums, kas sacerēts vairāk priekš tā, lai kāds no tā visa gūtu labumu.

Š ajā jautājumā es dzīvoju pēc moto “Paņem to, kas tev šķiet noderīgs.”, tāpēc grūti būs apgalvot, ka pa tiesi kādai ticībai sekoju, jo arī Budismā ir uzskati, kas man šķiet aplami.

3) Vai skaudība, dusmas, ir sliktās emocijas?

Noteikti tā nedomāju. Tas, ka mēs šīs emocijas izmantojam ļoti bieži nepareizi, gan ir fakts. Arī dusmas un skaudību var izmantot labos nolūkos. Teiksim, ja uztveram to, ka dusmas vai skaudība ir kā nesamierināšanās, kas rada motivāciju darīt labus darbus, vai attīstīt pašam sevi.

4) Vai Tev patīk klausīties mūziku, lai pastiprinātu savas attiecīgā brīža emocijas?

Noteikti. Kā mūsu pašu maestro teica – “Mūzika ir visam fons”, un, protams, patīk pastiprināt emocijas. 🙂 Mūzika palīdz visos veidos.

5) Vai Tu tici, vai esi redzējis spokus, garus u.tml?

Nekad mūžā neesmu redzējis, nedz spokus, nedz garus, tāpēc, atļaušos spriest, ka visa tā spoku padarīšana, ir pasakas ar ko baidīt bērnus (ko neredzu, tam neticu, ja nav loģiska pamatojuma). Garu pasaulei gan tomēr ticēšu, jo ir pietiekoši daudz gadījumu dzirdēti, kas par to liecina un tie nebūt nav safabricēti. (es vismaz tā ceru, ka nav)

6) Vai ticamības efekts (placebo) ir labāks par jebkurām zālēm?

Nu šis jautājums ir ar diviem galiem. Ir reizes, kad ticamības efekts tiešām palīdz, un pat ļoti. Bet ir reizes, kad tiešām bez zālēm nu nekā.

7) Vai Tu spēj manipulēt ar savām emocijām?

Atkarīgs no tā, cik tās ir spēcīgas. Ja tās ir spēcīgākas par manu saprātu, nu nesanāks man manipulēt.

😳 Cik bieži Tu redzi sapņus, un kāda nozīme tiem ir Tavā dzīvē?

Reti, bet nozīme, es domāju, ir liela – ir redzēts sapnis, ka man zvana telefons 20 minūtes pirms pamošanās, un es sapnī paņemot to rokās, redzu pat zvanītāja vārdu. Nosapņojot to, pamodos tiktiešām no tā, ka zvanīja telefons – es to paņēmu rokās, un kad to izdarīju, apjautu, ka tieši tādā pašā kārtībā to redzēju sapnī. Zvanītājs arī bija tas pats, kas sapnī, tāpēc es domāju, ka sapņiem ir liela nozīme. Tie spēj likt pārdomāt dzīvi.

9) Vai smaids cita sejā, var radīt smaidu un labu noskaņojumu Tavā sejā?

Protams, un par smaidu cita sejā, es domāju mums katram ir jārūpējās. Kas var būt skaistāks, par priecīgu cilvēku?

#208838

[rATRIJS]

1) Kas Tev ir pats svarīgākais Tavā dzīvē?

Droši vien pats grūtākais jautājums šajā jautājumu listē. Un man ir grūti uz tādu atbildēt, jo es pat īsti nezinu. Protams ir visas klasiskās lietas – ģimene, labs darbs, veiksmīga dzīve. Bet tas ir katram un cilvēku darbības reti tiecas uz šo “svarīgo lieto” sasniegšanu.

Es varētu teikt, ka man svarīgi, šobrīd ir – darīt laimīgu savu draudzeni, atrast kaut cik stabilu darbu, nevis haltūru jūra vienā mēnesī, otrā sēdi biksēs un pīksti, kā arī darīt visu to, lai man būtu labi un es justos ar sevi apmierināts. Bet to visu te aprakstīt būtu traki daudz.

2) Vai tici un seko kādai no reliģijām?

Nē. Jau fakts vien, ka ir vairāk kā viena reliģija (lasi iedomātā patiesība) man liek saprast, ka tas viss ir neskaidrs, pārspīlēts un izdomāts. Varētu jau te gudri runāt, ka tas domāts cilvēku iespaidošanai un vadīšanai, bet kas tad nav? Reklāmas, šovi un viss pārējais ar neko neatpaliek. Neesmu kristīts un ticu sev un citiem cilvēkiem, jo tieši no tā ir atkarīgs kas būs tālāk. Par pēcnāvi – neko nezinu.

3) Vai skaudība, dusmas, ir sliktās emocijas?

Nē. Ja nebūtu šādu emociju nebūtu tik strauja attīstība. Piemēram, janka uztaisīja savu CS lapu. Pēteris skauž, ka jankam ir tāda lapa ar5 apmeklētājiem dienā un viņš ar tādu grib. Ko viņš dara? Taisa savu. Un rodas sevis attīstīšana (WEB vides attīstība gan nē, bet tas tā).

Protams ja komplektā ir vēl visādas cilvēka īpatnības, tad kopā ar šīm emocijām var sanākt arī daudz kas slikts (kari n stuff), bet nav labuma bez ļaunuma.

4) Vai Tev patīk klausīties mūziku, lai pastiprinātu savas attiecīgā brīža emocijas?

Skatoties kādas ir emocijas. Ja esmu uztraukts, bēdīgs vai dusmīgs, tad nē. Ja staigāju pa nakti kaut kur, tad piemeklēju attiecīgu mūziku, lai pastiprinātu baiļu sajūtu un atmosfērīgumu.

5) Vai Tu tici, vai esi redzējis spokus, garus u.tml?

Redzējis nē. Dzirdējis? Varbūt, bet domāju, ka tam varētu atrast arī racionālu izskaidrojumu. Pirms pāris gadiem dzīvojos pa lauku mājām, kur kādreiz bija nomiris mans vecaistēvs. Tā nu guļot naktī dzirdēju, ka augšā pa bēniņiem kāds tā kā staigā. Tajā pat mājā bija vecmamma un viņas vīrs. Viņi bija uzgājuši augšā skatīties, kas tur staigā, bet neko neredzēja. Nezinu kas tur bija, bet omulīgi nebija.

Vai vispār ticu spokiem? Nezinu – ticētu, ja redzētu. Noteikti neticu visiem tiem video un bildēm internetā, jo bieži sanāk darboties ar dažādām bilžu apstrādēm utml un zinu, ka visu var “uzskaistināt” vai vienkārši var sanākt brāķis/gļuks utt… Bet nenoliedzu iespēju, ka spoki eksistē.

6) Vai ticamības efekts (placebo) ir labāks par jebkurām zālēm?

Ticēšana kaut kam var izārstēt…jā. Domāju, ka, ja ne labāks, tad tikpat labs noteikti. Vismaz kamēr cilvēks neuzzin, ka viņam tiek dots placebo. Ne velti runā, ka lielākās kaites ir paša cilvēka vainas dēļ.

7) Vai Tu spēj manipulēt ar savām emocijām?

Es ļoti ātri varu nomierināties. Tā kā laikam jau jā. Es varu itin viegli nospiest savas šībrīdējās sajūtas un ārēji izrādīt pavisam ko citu. Bet tā lai es pats noticētu, ka viss labi un skaisti – ne vienmēr. Lai gan mani reti kas ļoti uztrauc vai izbiedē. Vienmēr mēdzu atrast risinājumu tā kā uztraukties nav pamatam.

😳 Cik bieži Tu redzi sapņus, un kāda nozīme tiem ir Tavā dzīvē?

Sapņus redzu kādas, vismaz, reizes nedēļā. Ieskaitu tās reizes, kurās atceros ko esmu sapņojis. Tā kā varu teikt, ka sapņus redzu bieži.

Nekad nesaistu savus sapņus ar to, kas varētu notikt nākotnē. Zinu, ka daudzi cilvēki vienmēr saka, ka redzēju sapnī to un to un pēc kāda laika tas piepildījās. Kad viņi pastāsta sapni un kā viņi to saista ar notikušo es dažkārt brīnos līdz kam tik nevar aizdomāties, kad cilvēks vēlas saskatīt visur saistības. Saistības var saskatīt visur – īpaši jau ja pats cilvēks to ļoti vēlas un tam tic. Sakritības un piepušķojumi – nekas cits.

Ticu tam, ka sapņos redzu to, ko vēlos vai plānoju darīt. Tāpat var redzēt jau piedzīvoto tikai no cita skatu punkta. Lai nu kā – sapņi man patīk. Nav garlaicīgi 🙂 vakaros skatos filmas un seriālus tā kā arī naktī turpinu to darīt.

9) Vai smaids cita sejā, var radīt smaidu un labu noskaņojumu Tavā sejā?

Skatoties kas smaida. Ja kāds, man netīkams cilvēks, smaida par to, ka saplēsa manu alus kausu, tad protams man tas nerada smaidu un labu noskaņojumu. Ja smaida kāds labs un man patīkams cilvēks un redzu, ka viņš tiešām ir apmierināts ar visu, tad bieži vien tas var pārplūst arī uz mani. Bet ne vienmēr. Es bieži daudz domājos galvā, tādēļ ne vienmēr visu ievēroju kas notiek apkārt. Mani tas bieži neinteresē.

10) Vai zagšanu no zagļa, kas nozadzis tev var saukt par zagšanu?

Ja tu nozodz to, ko zaglis ir nozadzis tev, tad domāju, ka nē. Pretējā gadījumā jā. Svešu mantu piesavināties nekad nav labi un tā ir zagšana. Jautājumā minēto darbību, papildus zagšanai vēl var saukt par atriebību. Tas nenozīmē, ka es tā nedarītu – droši vien jau ka darītu un pats ticētu, ka tas ir labi un otrs to ir pelnījis. Vai tas tiešām ir labi? Diezvai. Bet man droši vien būtu vienalga un es ticētu tam, kam ticu es – un tas nav slikti.

[APOC]

1) Kas Tev ir pats svarīgākais Tavā dzīvē? – Būt pietiekami labi nodrošinātam, lai nav jādomā ko rīt ēdīsi un vai vispār to darīsi.

2) Vai tici un seko kādai no reliģijām? – Nē. Neesmu ticīgais. Ko zinātne nevar izskaidrot tagad, to spēs izdarīt vēlāk.

3) Vai skaudība, dusmas, ir sliktās emocijas? – Jā. Tās cilvēku padara agresivus.

4) Vai Tev patīk klausīties mūziku, lai pastiprinātu savas attiecīgā brīža emocijas? – Nē

5) Vai Tu tici, vai esi redzējis spokus, garus u.tml? – Nē. Tas pats stāsts kas ar reliģiju.

6) Vai ticamības efekts (placebo) ir labāks par jebkurām zālēm? – Nē. Zāles ir zāles. Sevis pārliecināšana ir sevis pārliecināšana.

7) Vai Tu spēj manipulēt ar savām emocijām? – Jā

😳 Cik bieži Tu redzi sapņus, un kāda nozīme tiem ir Tavā dzīvē? – Redzu reti. Nozīmes nekādas, ja nu vien kā simulācija par to ko varētu sagaidīt. Piemēram, kas notiks ja neizdarīšu kaut ko vai kas notiks ja izdarīšu.

9) Vai smaids cita sejā, var radīt smaidu un labu noskaņojumu Tavā sejā? – Jā

10) Vai zagšanu no zagļa, kas nozadzis tev var saukt par zagšanu? – Jā. Jebkurā gadījumā tā ir zagšana.

[aoma]

Brīnišķīga tēma – sen ko tādu gaidīju 🙂

1) hmm… nauda katrā ziņā tā nav

2) Nekad un ne mūžam! Reliģija ir domāta tumšiem prātiņiem, lai valdošai kliķei būtu vieglāk ar tiem manipulēt.

3) Vispār jau jā, bet reizēm, pateicoties šīm emocijām, atveras acis.

4) Noteikti jā. Mūzikai (labai mūzikai) ir svarīga loma manā dzīvē.

5) Pilnīgi noteikti nē.

6) Dalīti uzskati. Pats esmu “neticīgais Toms”, bet ticu, ka pilnīga uzticēšanas “doktoram”, (vienalga, vai tas ir eskimosu šamanis vai kvalificētākais mūsdienu ārsts, ir atkarīga no indivīda uzticēšanās.

7) Reizēm.

😳 Ļoti reti, lai gan īstenībā ir pierādīts, ka sapņus mēs redzam visi un vienmēr, tikai lielākā daļa tos neatceras. Protams, pats tiem neticu, jo uzskatu, ka sapņus izraisa zemapziņa – tas, par ko mēs domājam, uztraucamies, spilgtākie pārdzīvojumi utt.

9) Tikai tad, ja šis cilvēks, kas smaida, man ir īpašs.

10) Diskutējams jautājums. Jebkurā gadījumā būs maz ļautiņu, kam nekad, nekad nebūs roka paslīdējusi uz kādu nieku…

Tēma tiešām interesanta, labprāt iesaistīšos diskusijās 🙂

[Loading]

aoma, luudzu pamato, kas ir vadoshaa klikje un kaa taa var manipuleet ar kristieshiem?

[richX]

1) Brīvā griba. Ir ti labi apzināties, ka tu spēj ietekmēt savu dzīvi un izmainīt to tieši tik daudz, cik pats vēlies. Piemēram, mūsdienās brīva griba nereti ir vairs tikai ilūzija, jo patiesībā daudzi no mums strādā un raujas tikai lai savilktu kopā galus, un tad visskumjākais ir noskatīties, kā dažiem viss nāk viegli, kamēr pats lien gandrīz vai no ādas laukā, lai tikai savilktu galus. un tad nu vairs negribas domāt ne par kādu dzīves skaistumu, saprotot, cik nežēlīga un draņķīga ir šī pasaule, ko tomēr galu galā esam uzbūvējuši mēs paši.

2) Visu dzīvi esmu pieskaitīts pie kristietības, pats pamatskolu izgāju katoļu skolā, tomēr klausoties stāstus no bībeles esmu parliecinājies, ka ne īpaši sevi vēlos pieskaitīt šai reliģijai. Visvairāk šajos reliģiskajos stāstos mani kaitināja tas, kā Dievs ar vieglu roku varēja iznīcināt cilvēku pūļus, lai tikai aizstāvētu izraēļu tautu. Nu labi, romieši tomēr vēlējās izdzīt izraēļus, tomēr, tie, kas dzina, parasti bija parasti karavīri, kāda valdnieka vārda dzīti, tēvi, dēli, viņiem nebija izvēles, ja neietu karā, viņus uzskatītu par tautas nodevējiem un viņu ģimenēm vairs nebūtu dzīves, bet Dievs šos tik un tā mierīgu roku nogalina. Un šis ir tikai viens no piemēriem, kuros Dievs, manuprāt, negodīgi atņēmis dzīvību tiem, kas bija pelnījuši piedošanu.

Tomēr es arī neticu kristietības pamatam kā tādam, zinot, kā šī ticība parādījusies šai saulē, man kaut kā ir radusies parliecība, ka to radīja, lai būtu vieglāk manipulēt ar lētticīgo tautu… Nu bet tas ir tikai mans viedoklis

3)Mana pārliecība: negatīvās emocijas mums neļauj augt un attīstīties. Tās iedarbojas tik pat postoši kā melns mākonis, kas aizsedz pilnīgi saules gaismu uz vairākiem mēnešiem ietekmē dzīvību uz zemes, netiekot pēc saules augi pamažām nosmaktu, un tā pat arī cilvēks, ilgu laiku esot šo negatīvo emociju ietverts, cilvēks tiek izēsts no iekšas, un nu viņš, kļuvis auksts, var izdarīt to, ko vesels cilvēks sev nespētu ne mūžam piedot…

Tiek uzskatīts, ka ļaunie gari, poltergeisti un citi nešķīsteņi patiesībā ir spēcīgs šo negatīvo emociju apkopojums…

4)Jā, mūzika man kalpo kā stabils fons, kas man palīdz noskaņoties uz konkrēto mirkli un vajadzībām, piemēram tagad es klausos vecās roka balādes, tās palīdz man izteikt savas domas tagad….

5)Es neticu dzīvei pēc nāves, es uzskatu, ka ar cilvēka nāvi viss beidzas un savādāk domāt būtu egoistiski. Es ticu, ka mums līdzās vēl pastāv kaut kas, kas vēl nav izskaidrots. Cilvēki mijiedarbojas viens ar otru, tā pat mijiedarbojas arī cilvēku emocijas. Piemēram māte sajut bērnu pārdzīvojumus, ģimeniskās emocionālās saites ir tikai nedaudz stingrāk izcēltas tādas pašas saites, kas mūs visus vieno ar apkārtējo pasauli. Ir bieži dzirdēts, ka vietās, kur daudziem cilvēkiem bijuši spēcīgi pārdzīvojumi, vēlāk spokojas, respektīvi šīs negatīvās emocijas apkopojas un ir spējīgas ietekmēt citus cilvēkus pat gadu simtus vēlāk. Kā teikt, lai vai kādā formā, enerģija nekad neizzūd. Un tie arī ir tie gari, spoki u.c. Tie ir vienkārši pagātnes vēstneši, enerģija, kas palikusi pāri no agrākajiem cilvēkiem.

6)Man sevi piespiest ticēt kaut kam ir samērā grūti, jo es vienmēr to cenšos apšaubīt, tomēr apzinos, ka ticība tam, ko tu dari, un tam, ka tu apzinies, kāpēc to dari, var palīdēt izpildīt tavu misiju, atkal šeit ir iesaistīta emocionālā enerģija, un ja mēs koncentrējamies un ticam tam, ko darām, šī energija iegūst maksimālo efektivitāti un darbojas precīzi, kā lāzeris. Tieši tad cilvēks ir gatavs radīt brīnumu.

7)…cenšos…

8)Redzu regulāri, tomēr rītā nekad tos neatceros. Uzsktatu, ka sapnī cilvēks pārdomā, ko iepriekš ir piedzīvojis, un izdzīvo to, ko vienmēr ir vēlējies, vai arī to, kam ir baidījies uzdrīkstēties. Neticu, ka sapņiem ir nozīme turpmākajā liktenī, tomēr atkal tās ir tikai manas domas…

9)Jā, tomēr nevajag aizmirst, ka prieks ir tikai ilūzija, tās ir narkotikas, kas palīdz atslēgties no dzīves grūtībām un ļauj izbaudīt mirkli, tomēr lielākas vērtības priekam, manuprāt, nav. Reizēm bez kārtējās prieka devas cilvēks nav spējīgs dzīvot. viņš kļūst atkarīgs, lai gan pats to tā īsti līdz galam neapzinās…

10)zagšana jebkurā gadījumā ir zagšana ar visām to tā izrietošajām sekām…

[Mr.Death]

richX, prieks dzirdēt cilvēka uzskatus, kas ir iedziļinājies tajos reliģiskajos murgos, un tomēr arī kaut ko izanalizējis. es vēl to neesmu paspējis izdarīt, jo acīmredzot mani arī tik ļoti tas neinteresē, lai stundām urbtos caur “svētajiem rakstiem” un izzīstu patiesību, kaut gan nedaudz paklausoties tādus kā Tevi, tā jau tāpat kļūst skaidra.

attiecībā uz Tevis teikto par dusmām un skaudību, ja šīs emocijas mēs “pielietojam” nepareizi, kā rezultātā tās izvēršās par negatīvajām emocijām, taču, protams, tās var būt arī pozitīvas – ne jau par velti mums tās ir dotas, tad ok, būs vien jāpiekrīt.

tavam apgalvojumam, ka dzīve pēc nāves neeksistē, es nekad neatļautos tā teikt, vēl jo vairāk to, ka tā domāt ir egoistiski. patiesībā mēs nezinam, vai ir tāds Dievs vai nav, vai būs mums nākošā dzīve pēc šīs, vai nebūs.

par devīto punktu, kas attiecas uz prieku kā ilūziju, tur nu es pilnīgi Tev nepiekrītu. Pēc tevis teiktā sanāk ka mēs pasaulē visi dzīvojam kā cietēji, un tie, kam mūžīgi jācīnās ar pamatīgām grūtībām. Tā nav! Viss ir atkarīgs no tā, kā Tu savu dzīvi uztver. Var to uztvert kā ciešanu un moku pilnu, bet to var arī uztvert kā laimes un miera pārpilnu, padarot visas šīs ikdienas problēmas, ko it kā tu uzskati par grūtībām, neaktuālas un pašsaprotami atrisināmas. Te nu laikam tevī ir iesēdies tas “Mēs visi esam grēcinieki, un mums būs jālūdz vieta paradīzē.”. prieks nav narkotikas – narkotikas tās būtu, ja tas tiktu mākslīgi radīts, ar kādiem palīglīdzekļiem, taču tā nav. tas ir un tam ir jābūt dabiskam. cilvēki, kas cer pēc dzīves nokļūt paradīzē, nemaz nezin uz ko viņi cer. kas zin, kas mūs gaida, kad “sitīsim spaini“, varbūt nemaz tās daudzu kārrotās paradīzes ar zilajām debesīm un zaļo pļavu ar dzeltenām puķēm, nemaz nebūs. varbūt mēs pārdzimsim, varbūt nepārdzimsim, un būsim aizgājuši tāpat kā aiziet (nosvilst, uzpūšas kondiķi, salūzt) prostākās iekārtu detaļas. tāpēc pasaule ap sevi ir jāveido pēc iespējas krāsaināka un patīkamāka. un tad, kad Tevi ar neviltotu prieku uz ielas sveicinās vecumdienās katrs otrais uz ielas satiktais garāmgājējs, cilvēki grūtā brīdī tev izpalīdzēs, par tevi parūpēsies un tevi atbalstīs, tu patiešām izbaudīsi, to kas ir dzīvot patiesā priekā – uz zemes, kā “paradīzē”.

neļauj ikdienas problēmām pataisīt Tavu dzīvi par grūtībām un ciešanām. kamēr tu vien esi dzīvs, un neesi ielikts tumšā allahiešu būrī, tev negriež nost ausis un pautus, kā arī beigu beigās galvu, tev nekādas grūtības un ciešanas nedraud. vismaz tādas, kas liktu mainīt uzskatus par dzīvi kopsummā.

[E.J.]

vai esmu par daudz iedzēris?

GRAMATISKI PAREIZI TEKSTI NO MR.DEATH!!!!111ONE TÄ€DI TE NAV MANĪTI GADUS 20!!!!111ONE1ONE

[izredzētais]

domāju, būs par tēmu: https://www.youtube.com/watch?v=cqi5F5MqqTQ 🙂

pats es šajā visā neiedziļināšos, varu tik paāukstēt, ka mani uzskati ir absolūti savādāki par šeit izklāstītajiem

[izredzētais]

E.J. wrote:

vai esmu par daudz iedzēris?

GRAMATISKI PAREIZI TEKSTI NO MR.DEATH!!!!111ONE TĀDI TE NAV MANĪTI GADUS 20!!!!111ONE1ONE

tak izbanojiet šito murmuli velreiz…

[richX]

deleted by author, aizrauties nav labi

[aoma]

Loading wrote:

aoma, luudzu pamato, kas ir vadoshaa klikje un kaa taa var manipuleet ar kristieshiem?

elementāri vatson. pie valdošās kliķes (atvainojos par drukas kļūdu) pieskaitām visus, kas ar garīdzniecību sadarbojas, kā saka, roka roku mazgā, bet manipulēt ir ļoti viegli – aitas taču neiebilst, ka viņas cērpj, un ka kādai ik pa laikam kaklu nogriež priekš šašlika, tas tak arī normāli.

vienkārši tas jau sen vēsturiski tā iegrozījies, ka tumšam prātiņam ir vajadzīgs kaut kas, kam ticēt, un tad nu valstī valdošajai reliģijai ir visi ceļi vaļā + n-tās sektas, kas tikpat lieliski prot tumsoņas savaņģot savos tīklos.

un tas viss, protams, nāk par labu valdībai, kas ar reliģiskajām lietām māk lieliski operēt, sak, nebļaujiet uz dievu, ka jums šai saulē sūdīgi iet, gan citā ies kudiš labāk.

ja tas būtu atkarīgs no manis, tad bībeli drīkstētu lasīt ne ātrāk kā no 25 gadu vecuma un arī kāda nesamaitāta cilvēka uzraudzībā, nu dikti jau lipīgi tie teksti nenobriedušiem prātiņiem.

[richX]

deleted by author, aizrauties nav labi

[E.J.]

Neko no šī posta (o kā divskanis) neesmu lasījis, bet mana atbilde uz jautājumiem:

1)Lai man būtu iespēja vietā, kur es atrodos, jebkurā brīdī ar kādu pazīstamu personu runāt (kaut pa trubu)

2)Nē

3)Kādēļ lai tās būtu “sliktās emocijas”? Normāla cilvēka izpausme. Stereotipi, stereotipi… :seeker:

4)Oh, yeah 🙂

5)No.

6)Neesmu mēģinājis

7)Protams, ka jā… :p

8)Neesmu piefiksējis, varbūt laiks tam pievērsties? 🙂

9)Atkarībā kuram… Ja es to redzu savas draudzenes sejā, protams, ka man arī būs smaids pa visu seju. Bet man ir pofig, vai kaut kāds garāmgājējs smaida vai raud… :lala:

10)Zagšana ir – cita cilvēka īpašuma paņemšana bez atļaujas. Bet, ja manu īpašumu nogopņī, tas arī zagļa rokās ir mans īpašums. Pofig, vai es zogu, bet nevienam skādi es nenodaru, tātad – tas neks ļauns nav.

[Mr.Death]

Izredzētais, neesi pārskatījies matriksu? Arī to, vai dzīve ir ilūzija, mēs nezinām. Ja tu zini, tad Tev ir visas iespējas apgaismot mani un pierādīt pretējo. Tāpēc pieņemot to kāda tā ir – mums tā ir jāizdzīvo pēc iespējas labāk, nevis pēc kaut kādām filmām vai muļķikiem jāspriež par vienu no iespējamajiem variantiem, kas iet pretī visiem reālās dzīves pieņēmumiem un likumiem. Ja es izdzīvošu dzīvi tā kā es pašlaik uzskatu, kā man tā ir jāizdzīvo un beigās aplauzīšos, ka tā tomēr ir bijusi ilūzija, es tomēr nebūšu nelaimīgs par to, ka esmu to izdzīvojis (kāpēc, lasi iepriekš manu rakstīto), jo tādā gadījumā, kā tad to var vispār izdzīvot pareizi? Dzīvot pieņemot, ka viss ir tikai ilūzija, nav jēgas, bet kaut kāda jēga ir tam, kāpēc mēs eksistējam. Mums kaut kas ir uzticēts, ne jau pa velti mēs dzīvojam kaut kā tāpat vien. Un nebūt nedomāju, ka mums ir uzticēts darīt ļaunu sev un tādā gadījumā arī citiem.

P.s. E.J. es rakstu (cenšos rakstīt) gramatiski pareizi tajās tēmās, kuras uzskatu par sev pietiekoši svarīgām. 🙂 ķirzaktranslits is not dead.

[Autors]

Ieraksti