Š ai tēmā mēs nerunāsim par deģenerētiem “urlām” un negaudīsimies par latviešu asiņu tīrību. Tā nu ir vēsturiski sanācis, ka esam daudznacionāla valsts.
Labāk apspriedīsim to, kāds stāvoklis ar valsts valodu ir patreiz.
-» Vai jūs varat iepirkties
-» Kā sastāv ar valsts valodas lietošanu jūsu mācību/darba vietās?
-» Attiecības starp tautībām izklaides sfērā (klubi, diskotēkas utt.)
Man jāatzīst, ka Liepājas gadījumā ne visur var normāli iepirkties latviešu valodā. Pirmām kārtām tas attiecas uz tradicionālajiem krievu apdzīvotajiem rajoniem. Protams, ka pārdevējas likumīgās dežūrfrāzes iekalušas kā tēvreizi un “lūdzu-paldies” lieto bez traucējumiem. Bet mazliet sarežģītāki jautājumi (piem. par preces derīguma termiņiem) gadās, ka pārsniedz šo darbinieču prāta spējas.
Ir gadījies, ka pat centra frizētavā jauna friziermeistare mēģināja izspokot, jo nesaprata, ko klients no viņas vēlas 😀
Darbavieta – nu manējā tā ir iegājies, ka krievu valodas nepratējam tur ietu pagrūti. Daudzi priekšnieki neprot latviski, un ja kāds arī prot, tad ietiepīgi nerunā. Bet priekšniekam, kā zināms – vienmēr taisnība…
Klubi – ir tādi, kas stingri nodalīti pēc tautībām (piem. ir tādi, kur tiek spēlēta tikai krievu mūzika), un ir tādi, kurus apmeklē dažādu tautību cilvēki. Incidenti laiku pa laikam izceļas, bet līķu vāģi vēl rītos nebraukā… Pagaidām.
.
